Viņš norādīja, ka šādu atbildi Latvijai sniegusi arī Eiropas Komisija. "Tīri teorētiski tāda iespēja pastāv [atjaunot cukura ražošanu], bet šobrīd pie manis par šo jautājumu ir bijušas vairākas sarunas, un mēs arī esam palūguši Eiropas Komisijas atzinumu [..] un esam saņēmuši atbildi, ka līdz 2015. gadam tas noteikti nebūs," teica Dūklavs.
Agrāk Latvijā bija trīs cukura fabrikas - Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī.
"Jēkabpils cukurfabrika" maksātnespējas dēļ ražošanu pārtrauca 1999. gadā. Savukārt "Jelgavas cukurfabrika" un "Liepājas cukurfabrika" savu darbību pārtrauca 2006. gadā, kad secināja, ka pēc ES cukura tirgus reformas tā ražošana bija kļuvusi nerentabla. Cukura tirgus reforma paredzēja cukura cenas mazināšanu Eiropas Savienību, kā arī daļēju tirgus atvēršanu ne - ES valstīm. Šādu soli ES bija spiesta spert pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas iebildumiem, kuros tā norādīja, ka ES cukura nozares politika neatbilst brīvā tirgus nosacījumiem.
Pēc darbības pārtraukšanas "Jelgavas cukurfabrika" savus aktīvus, tostarp preču zīmi "Jelgavas cukurs" un tobrīd fabrikā saražoto, bet vēl nesafasēto cukuru, nodeva dāņu cukura ražotājam AS "Danisco Sugar", kas pēc apvienošanās ar "Nordzucker" tagad darbojas ar nosaukumu "Nordic Sugar".
Iepriekš uzņēmēju grupa, kas centās meklēt investorus jaunas rūpnīcas celšanai, gan pieļāva, ka Latvijā varētu atsākt cukura ražošanu. Potenciālās, aptuveni 100 miljonu latu vērtās, rūpnīcas atrašanās vietas būtu Iecavā, Ventspils vai Liepājā. Turklāt cukura ražošanā varētu izmantot Latvijā audzētas cukurbietes.
Tiesa, vairāki eksperti pret šādu ideju pauda skepsi, norādot, ka kvotas cukura ražošanā, kas Latvijai pienākas kā Eiropas Savienības dalībvalstij, jau ir izpārdotas un tās vajadzētu pirkt. Taču tas palielina visa projekta izmaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
