Latvijā ir radušās aizdomas par mājlopu saslimšanu ar infekciozo katarālo drudzi jeb "zilās mēles slimību", taču laboratoriski šīs aizdomas vēl nav apstiprinātas. Tikmēr Krievijas pārtikas un lauksaimniecības dzīvnieku aizsargi jau sacēluši trauksmi, publiski vainojot ES slimības slēpšanā.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) portālam "Delfi" apliecināja, ka Latvijā šobrīd ir aizdomas par atgremotājdzīvnieku saslimšanu ar infekciozo katarālo drudzi– dzīvnieku asinīs ir atrastas šīs slimības antivielas. Taču, lai diagnozi apstiprinātu, nepieciešami papildus laboratoriskie izmeklējumi – slimības ierosinātāja noteikšana un identificēšana. Pēc turpmākajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem varēs noteikt arī slimības serotipu. Līdzīgi aizdomu gadījumi ir konstatēti arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā.
PVD dzīvnieku asins paraugus ir nosūtījis laboratoriskai izmeklēšanai uz Eiropas Savienības references laboratoriju. Rezultāti gaidāmi tuvākajās dienās.
Lai apspriestu slimības izplatību Eiropas Savienībā, pirmdien Briselē tiksies visu dalībvalstu uzraudzības dienestu vadītāji.
Infekciozajam katarālajam drudzim ir 24 serotipi. Slimības smagums ir atkarīgs no serotipa. Latvijā dzīvnieki, kuru asinīs ir konstatētas infekciozā katarālā drudža antivielas, jūtas labi – tiem nenovēro saslimšanas pazīmes. Pirms vairākiem gadiem, kad Centrāleiropas valstīs atgremotājiem tika konstatēts šīs slimības 8. serotips, saslimšana izpaudās arī smagā formā.
Tikmēr Krievijas "Rosseļhoznadzor" vadītājs Sergejs Dankverts paziņojis, ka dienestam ir aizdomas par ES negodprātīgu rīcību, ilglaicīgi slēpjot vīrusa atklāšanu vairākās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā, ziņo Krievijas ziņu aģentūra "Interfax".
Viņš norādījis, ka iepriekš ES ziņojusi par šī vīrusa astoto tipu, pret kuru Krievijā izmanto vakcināciju, bet tagad esot konstatēts 14. tipa vīrus, pret kuru vakcīnu nav. Dankverts paudis, ka ES kolēģi neesot informējuši Krievijas dienestu par vīrusu un akceptējuši dzīvnieku izcelsmes produktu importu, garantējot tā nekaitīgumu.
Dankverts klāstījis, ka šajā situācija "Rosseļhoznadzor" uzskata par neiespējamu pieņemt jebkādas ES garantijas, jo tās neesot graša vērtas. Viņš vēlētos gūt pārliecību, ka Brisele neslēpj svarīgo informāciju, taču ir pamats domāt, ka tā tas ir.
Piektdien Krievijas dienests nosūtīts oficiālo pieprasījumu ES, lūdzot sasaukt videokonferenci situācijas noskaidrošanai. "Situācija ir bīstama, tāpēc, ja nesekos atbilstoša reakcija, mēs apturēsim visu lopu tirdzniecību ar Eiropu," viņš teicis.
Krievija pirmo reizi vīrusu konstatēja pērn, un dienests pieļauj, ka vīrusa avots ir no Vācijas ievestie dzīvnieki.
Infekciozais katarālais drudzis ir mājas un savvaļas atgremotāju slimība, kuras raksturīgās pazīmes ir drudzis, gļotādu iekaisums, tūska, deģeneratīvas skeleta muskulatūras pārmaiņas. Slimību ierosina vīruss, taču tā nav uzskatāma par lipīgu – dzīvnieks nevar aplipināt dzīvnieku. Slimību izplata insekti – miģeles, skaidro PVD. Slimība nav bīstama cilvēkiem.
Slimība var ilgt no mēneša līdz pat gadam, dzīvnieks atgūstās lēni, un dažos gadījumos slimība var būt arī letāla. Slimība pirmo reizi konstatēta 1876.gadā Āfrikā, vēsta "RIA Novosti".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
