Vīngliemežu audzētāju nozares krahs; vairāki uzņēmēji bankrotējuši  (105)

Biedrību reģistrā vīngliemežu biedrība aizvien ir atrodama, taču, kā noskaidroja "Delfi",  tā tur atrodas tikai formāli. Praktiski, biedrības kontaktpersonu telefona numuri un e-pasts vairs neeksistē, tāpat ar tās valdes locekļiem nevar sazināties arī paši audzētāji.

"Ap 2009.gadu uzradās biedrība, gribēja ar lieliem plāniem sakārtot nozari, bet sniedza kļūdainu ģeometrisko progresiju par to, kā gliemeži būtu jāuztur, kā tie attīstīsies vairāku sezonu laikā. Jaunais uzņēmējs domāja, ka pirmajā sezonā pats kļūdījies ar audzēšanas procesu, taču tas atkārtojās vēl un vēl, biedrības sniegtā informācija bija maldinoša," atzīst audzētājs, kurš vēlējās palikt anonīms.

"Vīngliemežu (Helix pomatia) bizness nav rentabls un nebūs, tie, kas nav likvidējušies, likvidēsies. Pats esmu pārgājis uz dienvidgliemežu audzēšanu, tas ir izdevīgāk. To audzēšanai pietiek ar vienu sezonu, vīngliemežu nepieciešamas kādas divas – trīs, un aukstās ziemas tiem rada ļoti smagus apstākļus" atzīst uzņēmējs.

Viens no retajiem komersantiem, kurš gatavs par nozari runāt ne tikai anonīmi, ir Cēres pagasta "Kangaru" saimniece Antra Gaisa. Viņa norāda, ka, lai gan pirms diviem – trīs gadiem sākusi audzēt vīngliemežus tirdzniecībai, šis bizness nojucis. Tagad audzē tikai tūrisma kompleksa ietvaros.

"Biedrība, kas aicināja audzētājus apvienoties, solīja, solīja, bet bizness tā arī neaizgāja. Daudzi cieta zaudējumus, nobankrotēja. Paši audzēšanas kursi, kurus organizēja biedrība, jau maksāja samērīgi 30-40 latus, problēma bija ar biznesa uzsākšanu, piemēram, voljēru ierīkošanu, tie jau bija pāris tūkstoši lati, kurus joprojām neesmu atpelnījusi. Tolaik solīja, ka no mums, audzētājiem, iepirks un palīdzēs gliemežus realizēt, nesanāca no tā nekas," stāsta Antra, kura tagad no vīngliemežu realizācijas pievērsusies tūrismam, kas esot daudz drošāks bizness.

Antra stāsta, ka cilvēkiem ļoti interesē dzirdēt un redzēt, kā gliemeži tiek audzēti. "Nezinu, ko viņi tieši no vīngliemežu apskates cer sagaidīt, bet beigās izskatās apmierināti."

"Varētu arī nākotnē atsākt tirgošanos, bet uzpircēju iepirkšanas laiks ir galīgi garām. Tam vajadzētu mainīties. Tas ir maijs, kad gliemeži vēl nav izdējuši oliņas. Tā, pārdodot maijā, nevar nodrošināt nākamās paaudzes, nākamajā gadā vienkārši nebūs, ko tirgot. Likums nosaka, ka 200 000 tonnas Latvijā ir gada ierobežojums, ko drīkst no dabas salasīt, bet varētu arī, iespējams, 900 000, ja vien tirgotu jūlijā, nevis maijā," stāsta Antra.

Arī Ainis Noviks no Preiļu vīngliemežu audzētavas "Ošu mājas" norāda, ka tūrisms izrādījies labāks variants, kā Latvijā realizēt vīngliemežu potenciālu. Arī Ainis nav apmierināts ar to, kā darbojusies vīngliemežu biedrība.

"Biedrība vairāk lobēja paši savas intereses, vadītāji paši bija ieinteresētie uzņēmēji. Tāda biedrība kā tāda būtu laba, jo trūkst kontroles mehānisma. Vides un reģionālajai ministrijai vajadzētu aizdomāties, jo šobrīd vīngliemežus tirgo pa labi un pa kresi," piebilst Ainis, kurš atzīst, ka "Ošu mājās vīngliemeži peļņu nes tad, ja runa ir par dažādām degustācijām un tūrismu.

Ainis arī stāsta, ka šogad esot ļoti labs vīngliemežu gads, tāpēc daudz kur strauji kritušās cenas. Pēc portāla "Delfi" aptaujām, Latgalē šobrīd par vienu kilogramu var saņemt aptuveni 50 centus, kamēr Zemgalē aptuveni 30-40 centus. Jau ziņots, ka maija vidū vēl par vienu kilogramu varēja saņemt aptuveni 60 centus.

Imants Vītoliņš, viens no Vīngliemežu biedrības bijušajiem līderiem neatzīst, ka biedrība būtu pie vainas vairāku uzņēmēju izputēšanā. "Jā, bija plāni, varējām saražot 100 000 tonnas un vairāk, varējām sūtīt uz Franciju, Grieķiju, bet sākās krīze."

"Arī eksporta tirgos sākās krīze, un cilvēkiem bija jādomā kā paēst, nevis par gliemežu pirkšanu," savu skaidrojumu, kāpēc bizness daudziem pajucis, sniedz Vītoliņš.

Vēstīts, ka šī gada 3.jūnijā stājas spēkā likuma grozījumi, saskaņā ar kuriem gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).