Voits: Turpmāk zivju nozvejas kvotas samazināsies vēl par 15%-20%

"Reņģu un brētliņu kvotas noteikti ies vēl uz leju. Nākamajos dažos gados kritums varētu būt pat 15%-20%. Vienlaikus Eiropas Komisija "dzīs augšā" mencu kvotu, tai pat laikā ar dažādiem paņēmieniem ierobežojot mencu nozveju, ļaujot, lai mencas vairojas. Tā šogad ļāva mencu kvotas palielināt par 40%, nākamgad prognozēju, ka tie būs jau 60%. Šis process notiek, jo Eiropas valstis ieinteresētas mencu nozvejā, kamēr brētliņas un reņģes tur nav īpašā cieņā," sacīja Voits.

Kā liecina asociācijas dati, iestājoties Eiropas Savienībā 2004.gadā, brētliņu kvotas bija 52 399 tonnas gadā, 2010.gadā tās bija 45 876 tonnas, savukārt šogad - 39 949 tonnas, bet nākamgad - tikai 31 160 tonnas.

Reņģu kvotu samazinājums attiecīgi ir - 23 559 tonnas, 21 362 tonnas, 22 569 tonnas, bet nākamgad - 18 630 tonnas. Savukārt mencu kvotas pieaug - attiecīgi 50127 tonnas, 5160 tonnas, 5715 un nākamgad - 6564 tonnas.

Kopā zivju kvotu samazinājums kopš 2004.gada ir bijis par 30,41% - no 80 985 tonnām 2004.gadā līdz paredzētajām 56 354 tonnām 2012.gadā.

Jautāts, kas turpmāk notiks ar lašu kvotām, kuras šogad samazināja par 51%, Voits atbildēja, ka Latvijā lašu zveja ir iznīcināta un kvotas neko nemainot.

"Lašu nozveju savulaik sagrāva Vinets Veldre, kad, būdams Pārtikas un veterinārā dienesta direktors, ar leģendāro 2005.gada 31.janvāra nakts rīkojumu aizliedza lašu tirgošanu Latvijas tirgū, jo Lielbritānijas analīžu rezultāti liecināja, ka lašos it kā pārsniegta pieļaujamā dioksīna norma. Toreiz kuģi bija jūrā, situācija bija dramatiska, tomēr visus nozvejotos lašus pārdevām Dānijai un Norvēģijai. Tur zivis tika nekavējoties rūpīgi izmeklētas un bez problēmām pārdotas. Šādas administratīvās metodes bija liels sitiens lašu zvejniekiem," atzina Voits.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas zvejnieki patlaban lašus nedaudz zvejo un tirgū drīkst pārdot tikai līdz 72 centimetrus garus un ne vairāk kā 4,4 kilogramus smagus lašus.

"Lielie laši lielveikalos nāk no Norvēģijas - Latvijā importā iesūta vairāk nekā 2,5 tonnas lašu gadā, kamēr vēsturiski Latvijas zvejnieki kādreiz zvejojuši pat līdz 600 tonnām lašu. Arī turpmāk imports kā nāca, tā nāks un cenas nemainīsies," sacīja Voits.

Viņš atzina, ka patiesībai neatbilst publiskajā telpā laiku pa laikam izskanējušie apgalvojumi, ka Kurzemes jūrmalas zvejniekciemos vairs neesot laivu, ar ko iet jūrā, turklāt jūra esot noplicināta.

"Tā nav tiesa. Latvijā jūras piekrastē ir 700 laivas, no tām 240 ir komerciālās laivas, pārējās - zvejnieku īpašumā esošās laivas. Zivis zvejnieki oficiāli nedrīkst tirgot, jo tās paredzētas lietošanai ģimenē. Tas, ka viņi tirgo zem letes - tas ir pilnīgi cits jautājums. Piekrastes ūdeņos patlaban reģistrētas 150 firmas, un nemitīgi nāk klāt. Tas nozīmē, ka zivju pietiek. Piekrastē nav zvejas kvotu, tur darbojas zvejas rīku kvotas un cik grib, tik zvejo. Var zvejot zandartus, brekšus, salakas, lucīšus, zušus, taimiņus. Kur tas viss paliek, to es zinu, tomēr patlaban publiski nevēlos par to runāt," norādīja asociācijas vadītājs.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas apvieno 36 biedrus. Tās mērķis ir izstrādāt nozares attīstības principus, kas nodrošina godīgu konkurenci un dod vienlīdzīgas iespējas visiem asociācijas biedriem; pārstāvēt biedru kopējās intereses vai ar likumu aizsargāt tās intereses valsts pārvaldes institūcijās, valsts, tiesu un pašvaldību iestādēs, nevalstiskās organizācijās, kā arī citās valstīs.

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, brētliņu nozveja 2010.gadā bija 45 900 tonnu, no kurām aptuveni 60% atvēsinātā vai saldētā veidā tika realizēti ārpus Latvijas Eiropas Savienībā (ES) un trešajās valstīs, bet 40% izmantoti ražošanai Latvijā.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 21.oktobra lēmumu brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā samazinājums 2012.gadā būs 22%, reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī samazinājums būs par 16%, bet lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā tiks samazināta par 51%.

Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā palielinātas par 15%, Baltijas jūras rietumu daļā - par 13%. Latvija uzskata, ka mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.