Tas tiktu nostiprināts Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā regulējumā un tā pamatā būtu Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) jau izveidotā struktūra.

"Pēdējos gados ESM ir bijusi izšķiroša loma eirozonas stabilitātes nodrošināšanā — tas palīdzēja dalībvalstīm atgūt vai saglabāt piekļuvi valsts obligāciju tirgiem. EMF balstīsies uz ESM arhitektūru, un būtībā tiks saglabātas tā pašreizējās finanšu un institucionālās struktūras, tostarp saistībā ar valstu parlamentu lomu," skaidro EK.

Tādējādi, kā uzskata EK, ar EMF palīdzību turpināsies palīdzības sniegšana finansiālās grūtībās nonākušām eirozonas dalībvalstīm. "Turklāt EMF nodrošinātu kopēju atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam un darbotos kā pēdējās instances aizdevējs nolūkā atvieglot grūtībās nonākušu banku pienācīgu noregulējumu," minēts preses paziņojumā.

Tāpat EK iecerējuši ka ar EMF palīdzību tik panākta ātrāka lēmumu pieņemšana steidzamos gadījumos un tiešāka iesaistīšanās finansiālās palīdzības programmu pārvaldībā.

Laika gaitā EMF varētu izstrādāt arī jaunus finanšu instrumentus, piemēram, lai nodrošinātu atbalstu iespējamajai stabilizācijas funkcijai.

EK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi pieņemt šo priekšlikumu līdz 2019. gada vidum.