"Par "Hyperloop" un iespējamo līniju starp Tallinu un Helsinkiem tiešām tiek runāts, lai arī ne pārāk bieži un daudz. Vai "Hyperloop" parādīsies, pagaidām, protams, neviens nezina, tāpat nav arī skaidrs, vai taps tunelis starp Igaunijas un Somijas galvaspilsētām. Tajā pašā laikā, ja mēs paskatīsimies uz to, cik reāls šāds tunelis šķita pirms pieciem gadiem un cik reāls tas ir tagad, tad uzreiz ieraudzīsim milzīgu atšķirību," sacīja Āss.

"Mūsdienu pasaulē viss, ieskaitot arī idejas, attīstās ļoti ātri, un es domāju, ka vēl pēc pieciem vai desmit gadiem šis tunelis jau vairs nebūs utopija, bet pavisam drīza realitāte. No šāda viedokļa raugoties, man kā pilsētas vadītājam, kā cilvēkam, kurš ir atbildīgs par Tallinas attīstību, vienkārši jābūt atvērtam jaunām idejām, pat ja tās sākotnēji šķiet gana utopiskas. Agri vai vēlu, taču idejas un projekti, ja par tiem pastāv atbilstoša interese, lai arī ne visi, taču mēdz iegūt reālas aprises un īstenoties, bet tas ir ieguvums Tallinai, pilsētas ekonomikai un visiem tās iedzīvotājiem," intervijā sacīja mērs.

Vēstīts, ka "Hyperloop" sistēma paredz, ka pasažieru alumīnija kapsulas pa gaisa spilveniem pārvietojas ar ātrumu līdz 1220 kilometriem stundā pa speciālām caurulēm ar zemu gaisa spiedienu.

Ja caurulēs zūd hermētiskums, paredzēta automātiska drošības sistēma, kas avārijas režīmā kapsulas aptur. Ja hermētiskums tiek zaudēts nebūtiskos apmēros, tad kapsulā ir uzstādīta autonoma sistēma, kura nepieciešamo spiedienu saglabā līdz brauciena beigām. Ja spiediens zūd būtiski, tad, līdzīgi kā lidmašīnās, pasažieriem tiek padotas skābekļa maskas.

"Hyperloop" projekta pilnais apraksts 57 lapaspusēs PDF formātā pieejams šeit.

Ar "Hyperloop" nosaukumu un idejas konceptu 2013. gadā nāca klajā Masks. Viņš gan pašlaik nav iesaistīts "Virgin Hyperloop One" projektā. Masks izveidojis savu kompāniju "Boring Company", cerot uzbūvēt vakuuma trasi no Ņujorkas līdz Vašingtonai.