Japāņi seko ASV un eirozonai, sperot papildu soļus izaugsmes stimulēšanai  (17)

Līdz ar to Japānas Centrālās bankas (CB) aktīvu iegādes programmā kopējais finansējums palielināsies līdz 80 triljoniem jenu jeb aptuveni vienam triljonam ASV dolāru (543 miljardiem latu). Programmā Japānas CB uzpērk obligācijas, lai saglabātu zemā līmenī ilgtermiņa aizņēmumu procentu likmes un tādejādi veicinātu kreditēšanu un ekonomisko izaugsmi.

Japānas CB lēmums paplašināt aktīvu iegādes programmu pārsteidzis tirgus dalībniekus, kuri gaidījuši līdzīgu paziņojumu vēlāk - šā gada beigās. Japānas finanšu ministrs Džuns Azumi izteicies, ka Japānas CB ieviesusi vairāk pasākumu nekā gaidīts. Mediji vēsta, ka steiga varētu būt saistīta ar FRS un ECB nesenajiem lēmumiem par ekonomiskās izaugsmes stimulēšanas pasākumiem.

Septembra sākumā ECB nāca klajā ar bankas sagatavoto eirozonas glābšanas plānu – tas paredz, ka ECB neierobežotā daudzumā iegādāsies parādu nomākto valstu obligācijas ar dzēšanas termiņu no viena līdz trīs gadiem. Savukārt pēc nedēļas ASV FRS paziņoja par jaunu aktīvu pirkšanas posmu jeb QE3 programmu, kurā plānots ik mēnesi uzpirkt hipotekārās obligācijas par 40 miljardiem dolāru (aptuveni 20 miljardiem latu).

Puse no Japānas CB programmā atvēlētajiem papildu 10 triljoniem jenu tiks novirzīti ilgtermiņa obligāciju iegādē ar termiņu līdz 2013.gada decembrim, bet pārējos piecus triljonus jenu paredzēts atvēlēt īstermiņa obligāciju – ar termiņu līdz 2013.gada jūnijam – iepirkšanā.

Tirgus pozitīvi noreaģējis uz Japānas regulatora lēmumu. Saskaņā ar trešdienas tirdzniecības datiem biržas indekss "Nikkei 225" pieaudzis par 1,2% - pieaugums fiksēts tirdzniecības sesijas otrajā pusē, kad bija paziņots par programmā atvēlēto papildu summu.

Pēdējās nedēļās jena kļuva vērtīgāka, kas nenāca par labu eksportējošajai ekonomikai. Japānas Bankas lēmums par aktīvu iegādes programmas paplašināšanu pazeminās jenas vērtību un dos atelpu eksportējošajiem uzņēmumiem.