Krievijas Finanšu ministrija atklājusi medijiem, ka Kipra centusies aizņemties vēl 5 miljardus eiro (3,5 miljardi latu), kā arī vēlējusies piecu gadu pagarināšanu un procenta likmju samazināšanu jau esošajam Kipras parādam 2,5 miljardu apmērā (1,8 miljardu latu), kas pēc pašreizējiem nosacījumiem jāatdod līdz 2016.gadam, sarunas neesot bijušas veiksmīgas un turpināsies ceturtdien.
Kipra ir spiesta meklēt palīdzību pie Krievijas pēc tam, kad tās parlaments otrdien noraidīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un eirozonas piedāvājumu piešķirt Vidusjūras valstij 10 miljardus eiro (7,3 miljardi latu) lielu aizdevumu, saskaņā ar kura nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro (70,3 tūkstošu latu), tiktu piemērota vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro (70,3 tūkstošu latu) – 9,9% apmērā.
Saris medijiem pavēstīja, ka ar savu Krievijas kolēģi esot noturējuši ļoti atklātas diskusijas, un abi līderi saprotot cik sarežģīta šī situācija ir. "Mēs turpināsim sarunas, lai atrastu kādu risinājumu, kurš Kiprai sniegs kādu palīdzību." Tāpat Saris pieminēja, ka nekādi konkrēti piedāvājumu nesot bijuši, kas ir pretējas tam, ko jau medijiem atklājusi Krievijas Finanšu ministrija.
Ažiotāžu izraisījis fakts, ka arī Kipras enerģētikas ministrs šobrīd atrodas Krievijā. Varas iestādes gan skaidro to ar ministra starptautiskas tūrisma izstādes apmeklējumu, nevis iespējamo scenāriju, ka Kipra varētu iegūt Krievijas palīdzību apmaiņā pret atļaušanu "Gazprom" veikt izpēti Kipras dabas gāzes atradnēs.
Tikmēr Kiprā bankas būs slēgtas visu atlikušo nedēļu, bet jau reiz iztukšotie bankas automāti ir piepildīti ar limitētām naudas rezervēm.
Kipras tikai mēnesi amatā esošais prezidents Nika Anastasiadis kopā ar politisko partiju līderiem un Centrālās bankas direktoru, strādājot galvaspilsētā Nikosijā, cenšoties sagatavot "plānu B".
"Economist" noskaidorijis, ka "plāns B" varētu paredzēt valsts pensiju fondu nacionalizāciju no šiem līdzekļiem iegūstot 4 miljardus eiro (2,8 miljardu latu), bet vēl 2 miljardus eiro (1,4 miljardu latu) varētu saņemt no Krievijas, kura, pēc Kipras varas pārstāvju domām, šādam solim piekristu, jo tas būtu ievērojami mazāks šīs valsts finansiālais zaudējums pretēji citiem scenārijiem, kas varētu attīstīties Kiprā.
Līdzīgu informāciju no Kipras parlamenta deputāta un bijušā finanšu ministra Mariosa Mavridesa noskaidrojusi arī aģentūra "Reuters".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
