Daži EP deputāti, kā portālu "Delfi" informē EP pārstāvniecība Rīgā, uzsvēra, ka "Nord Stream 2" netuvina ES energopiegādes dažādošanas mērķim, bet gluži pretēji - palielina atkarību no viena piegādātāja, proti, Krievijas.
Citi deputāti norādījuši, ka projekta īstenošana nav pamatota nedz ekonomiski, nedz no vides viedokļa, un tajā, gluži pretēji, saskatāmi ģeopolitiski motīvi.
Lielākā daļa EP deputātu lūguši Eiropas Komisijai pēc iespējas drīz apturēt "Nord Stream 2" projektu.
Kanjete norādījis, ka projekts "visticamāk mainīs gāzes tirgus pašreizējo struktūru," un informēja, ka Eiropas Komisija ir sazinājusies ar Vācijas varas iestādēm, lai iegūtu vajadzīgos faktus projekta izvērtēšanai.
Kanjete uzsvēra, ka ES tiesību akti ir jāpiemēro un jāievēro visos projekta izstrādes aspektos, un ka "visiem projektiem ir jābūt saskaņā ar Enerģētikas savienības stratēģiju".
"Nord Stream 2" gāzvada projekts, ko īsteno Krievijas uzņēmuma "Gazprom" vadīts konsorcijs, dubultotu "Nord Stream" gāzes piegādes jaudu no Krievijas uz Vācijas ziemeļiem.
Jauno gāzvadu izbūvi varētu pabeigt līdz 2019. gada beigām.
Ziņots, ka Austrumeiropas interesēm neatbilstošā "Nord Stream 2" gāzesvada būvniecības projektu var apturēt tāpat kā savulaik tika apturēta kuģu "Mistral" piegāde Krievijai, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par "Nord Stream-2" gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
"Gazprom", Vācijas E.ON un "BASF/Wintershall", Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas "Royal Dutch Shell" izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, norādīja konsorcija preses pārstāve.
Konsorcijs, kuru vada "Gazprom", lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro un, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzams, ka tas darbību sāks līdz 2019.gada beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
