Tunelis zem Baltijas jūras starp Tallinu un Helsinkiem varētu izmaksāt no deviņiem līdz trīspadsmit miljardiem eiro, liecina sākotnējā izpēte. Šādi izdevumi varētu atmaksāties 35 līdz 40 gadu laikā, vēsta "Baltic Course".
Sākotnējā izpēte veikta, lai saprastu šāda projekta iespējamību, lietderību un tā ietekmi uz vidi. Tāpat mēģināts apzināt, kāds būtu visrentablākais Somijas un Igaunijas galvaspilsētu transporta tīklu savienojums ar šādu tuneli.
"Pētījumā secināts, ka vislabākais risinājums ir abās valstīs jau pastāvošo transporta tīklu savienošana ar dzelzceļa tuneli. Tuneļa galvenais ieguvums būtu maksimāli īsāks pavadītais laiks ceļā, kas arī nodrošinātu maksimālo iespēju ar to pelnīt," norādīja Igaunijas Harju apriņķa Attīstības un plānošanas departamenta analītiķis Kārels Kose.
Viņš arī skaidro, ka viens no nepieciešamajiem aspektiem šāda projekta realizācijā būtu ātrvilciena savienojums ar pārējo Eiropu. To savukārt nodrošinās "Rail Baltica".
Abu pilsētu nākotnes plānos šāda tuneļa izbūve paredz, ka savienojuma radīšana veicinātu ekonomisko izaugsmi gan abās iesaistītajās valstīs, gan Baltijas reģionā kopumā, jo pieaugtu investoru interese par to.
Šāda tuneļa projekts būtu labs risinājums tā saucamajam "pudeles kakla efektam" starp Ziemeļu ledus okeānu un Baltijas valstīm un attiecīgi arī pārējo Eiropu. Dzelzceļa tuneļa risinājums uzlabotu reģiona sadarbību ar pārējo Eiropu, nodrošinot lielu kravu pārvadāšanu no Somijas ziemeļiem līdz pat Vidusjūras valstīm un otrā virzienā ļoti īsā laikā.
Pētījums veidots, pieņemot, ka tunelis tiek pabeigts šī gadsimta 30. gadu otrajā pusē, norāda Kose.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
