Lietuvas transporta sektors, kurš piedzīvojis spēcīgu satricinājumu pēc Krievijas ieviestā embargo pārtikas produktiem, kopā ar valsts iestādēm meklē iespējas nostiprināt savas pozīcijas esošajos tirgos un mēģina intensīvi meklēt jaunus, Lietuvas medijiem atzinis Lietuvas autopārvadājumu asociācijas "Linava" vadītājs Algimantis Kondrusjavičs, ziņo portāls "RZD-Partner".
Viņš gan skaidro, ka patlaban nekādu traģisku seku neesot, taču kopā ar valsts iestādēm tiekot spriests, kā samazināt zaudējumus.
"Linava" vadītājs skaidro, ka Centrālāzija un Tuvie Austrumi ir reģioni, kur Lietuvas pārvadātāji varētu strādāt, taču tam nepieciešams, lai valsts nokārtotu visus nepieciešamos dokumentus un kontaktus.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka jau tagad nepieciešams aktivizēt kopējo darbu tirgos, kur jau strādā pārvadātāji. Esot nepieciešams izveidot tirdzniecības misijas, kuras iepazīstinās ar Lietuvas iespējām esošos un nākotnes partnerus.
Kondrusjavičs ir pārliecināts, ka valstij ne tikai ir jāpalīdz atrast jaunus tirgus, bet arī jānodrošina harmonisks darbs valstīs, kur jau tagad pārvadātāji strādā.
Tādā valstī kā Kazahstāna ir pietiekama kravu piegāde, taču autopārvadātāji prognozējot, ka var nepietikt atļauju, skaidro autopārvadātāju pārstāvis.
Kā ziņots, Krievijas ieviestās sankcijas pārtikas produktu importam Latvijas transporta nozarē vistiešāk skars tos autopārvadātājus, kuri izmanto refrižeratora tipa automašīnas, un zaudējumi kopumā varētu sasniegt vairākus desmitus miljonus eiro.
Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš skaidroja, ka valdībai pirmkārt jādomā par administratīvo slogu mazināšanu. Tāpat Latvijā joprojām nesot ieviesta elektroniskā preču pieņemšanas un nodošanas sistēma un joprojām "papīri" kā "papīra laikmetā" esot jākrauj kaudzītē. Jāuzlabo arī fiskālā pārstāvja kvalitātes, jo patlaban tas esot pārāk birokratizēts. Viņš arī minēja, ka valstij ir jādarbojas kā pārdevējam, jo tieši premjeri un valstu vadītāji slēdz lielos līgumus arī par par kravām. Tieši valdībai esot jādarbojas kā tirdzniecības dalībniekam, līdzīgi kā to, piemēram, darot Vācijas kanclere Angela Merkele.
Kā alternatīvu kravu plūsmu Krūmiņš minēja Ķīnas eksportu uz Eiropu, kas nav ierobežots. Latvija varot piedāvāt risinājumus Ķīnas eksportētājiem ienākt Eiropā. Esot strauji jārīkojas, lai cīnītos par alternatīvām kravām.
Jau ziņots, ka 7.augustā Krievija noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu - liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
