Sestdien Mārupes kultūras namā pulcējās novada iedzīvotāji uz "Rail Baltica" sabiedrisko apspriešanu, tās laikā iedzīvotāji asi kritizēja projektu un piedāvāto dzelzceļa atzara izbūvi uz lidostu "Rīga" caur Mārupes novada teritoriju, novēroja portāls "Delfi".
Pēdējā iespēja
Lai gan apspriedē pilnsabiedrības "RB Latvija", Satiksmes ministrijas (SM), Starptautiskās lidostas "Rīga", kā arī SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" pārstāvji skaidroja novada iedzīvotājiem projekta nepieciešamību, sarunu laikā novadnieku kritika neapsīka.
ST pārstāvis Māris Riekstiņš norādīja, ka "Rail Baltica" ir ne vien ekonomisks, bet arī ģeopolitisks projekts. Viņš vērsa apmeklētāju uzmanību uz to, ka tas, ka vienīgais dzelzceļa transportlīdzekļu savienojums ir ar austrumpusi – Krieviju, ir ekonomikas risks, kas būtu jāsamazina.
Tāpat Riekstiņš norādīja, ka ir pienācis laiks starp reģionālajiem centriem nodrošināt "ātru un pietiekami efektīvu satiksmi". Viņaprāt, dzelzceļš ir viens no efektīvākajiem transportlīdzekļiem, tostarp kravu pārvešanai, kas varētu atvieglot piekļuvi energoresursiem, piemēram, oglēm no Polijas.
Tāpat ST pārstāvis uzsvēra, ka "jau tagad lidosta "Rīga" ir lielākā Baltijas reģionā", tās ietekme kā pasažieru, tā kravas pārvadājumos ir jāpalielina. "Šī ir pēdējā iespēja, kad mēs varam taisīt savienojumu ar lidostu," norādīja Riekstiņš, piebilstot, ka daudzās blīvākās valstīs ir problēmas ar to, bet Latvijai vēl ir iespēja, jo Mārupes novada teritorija nav tik blīva. "Izeja no lidostas caur Mārupes novadu starptautiskajai satiksmei ir ērtāka, lai nebūtu jābrauc caur Rīgas centru."
Jauns variants – jaunas nesaskaņas
Uz apspriešanos pulcējās vairāki simti novadnieki. Jau diskusijas pirmajās minūtēs uz projekta pārstāvjiem tika raidītas neapmierinātas skaņas un izsaucieni. Tomēr viens no "karstākajiem" neapmierinātības viļņiem sākās, tad, kad pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis novadniekus iepazīstināja ar jaunu variantu, kā jaunā dzelzceļa līnija "Rail Baltica" varētu šķērsot novadu.
Jaunā varianta gadījumā Mārupes novadā nebūtu jānojauc neviena ēka. Piedāvātās līnijas 300 metru zonā atrodas astoņas dzīvojamās mājas un trīs uzņēmumi, tāpat šī līnija nešķērsotu Vētras ciemu. Lai gan, kā Balgalis norāda, šāda līnijas izbūve samazinātu vilciena iespējamo ātrumu, jo līnija nebūtu taisna, tāds variants izveidots pēc iedzīvotāju saņemtajām sūdzībām.
Izdzirdot jauno piedāvāto variantu, asu kritiku izteica Mārupes novada Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, kurš aicināja projekta veidotājus šobrīd nemaz neapspriest šādu variantu, jo sabiedrība pirms tam ar to netika iepazīstināta. Viņš aicināja projekta veidotājus ievērot tiesiskuma principu. Pēc šiem vārdiem Bojārs no zāles saņēma ovācijas un aplausus.
Jāpiemin, ka klātesošie novadnieki bija ieradušies sagatavojušies. Kāds izkonspektējis faktus par visu "Rail Baltica" projektu, cits izrotājis savu automašīnu ar uzrakstiem: "Tauta iebilst pret "Rail Baltica" sliedēm cauri novada sirdij!!! Nē sliedēm te!"
No laukiem par pilsētu
Tāpat jāpiebilst, ka Mārupes novada pašvaldība līdz šim ir bijusi viena no aktīvākajām, kas asi vērsusies pret projekta ieceri. Piemēram, pašvaldības izdevuma "Mārupes Vēstis" marta numura teju pusi saturu veido raksti par "Rail Baltica" projektu. Uz pašvaldības izdevuma pirmās lapas jau lasāms, ka "jā" vārds sakāms ievadam uz lidostu no ziemeļu puses – Skultes nevis Mārupes. Tāpat laikraksta pirmajā lapā uzskatīts, ka atzars caur Mārupes novadu ir pretrunā ar novada teritorijas plānojumu, netiek sniegts projekta ekonomiskais pamatojums, apdraudēta novada attīstības vīzija un pārkāpts tiesiskais paļāvības princips. Ar izdevumu var iepazīties šeit.
Tieši iepriekš minētie apgalvojumi visbiežāk izskanēja no sanākušo puses. Arī Mārupes novada Domes priekšsēdētājs pauda savu nostāju pret šo atzaru ne tikai laikrakstā, bet arī apspriešanās laikā un cilvēki viņam uzgavilēja un piekrita. Kad kāds kungs lika pacelt roku tiem, kuri ir pret projekta atzaru Mārupes novadā. Teju visa zāle vienbalsīgi pacēla rokas. Tikai kāda dāma nosaucās: "Mārupe – sūnu ciems!"
Tāpat atnākušie vērsa projekta īstenotāju uzmanību uz to, ka vispirms novadā jāsaved kārtībā autoceļi un tikai tad var sākt domāt par dzelzceļa izbūvi. "Mums jārunā par vajadzībām, kas ir tagad nevis nākotnē."
Savukārt kāda cita kundze, AS "Mārupes komunālie pakalpojumi" pārstāve, plānoto atzaru salīdzināja ar padomju laikiem, kad "arī ķeizargriezienu sievietēm taisīja pa vēdera vidu". "Mēs esam pilsēta! Mēs neesam vairs lauki. Mēs būsim pilsēta, mēs gribam, lai mums rēķinās," uzsauca kundze.
Paredzēts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz par 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
