Satiksmes ministrijas (SM) piedāvājums ostām no 2015.gada ieskaitīt valsts un pašvaldības budžetā tā saucamo peļņas nodokli rada risku, ka budžets papildu atdevi no brīvostām kaut minimālā apmērā nākamgad nesaņems, jo atšķirībā no iepriekš koalīcijā apsvērtajiem piedāvājumiem šajā gadījumā netiek paredzēts pat minimālās iemaksas slieksnis.
Šādu viedokli pauda ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe.
Jau ziņots, ka SM priekšlikums paredz ostām no 2015.gada ieskaitīt valsts un pašvaldības budžetā tā saucamo peļņas nodokli jeb starpību starp ostas ienākumiem un izdevumiem, no kuras atskaitītas investīcijas ostu darbības nodrošināšanai un attīstībai. Šajā gadījumā maksas ieviešanai nebūtu negatīvas ietekmes uz ostu tarifu un pašvaldību un valsts ostu valdes locekļi būtu ieinteresēti maksimizēt ostu peļņu.
Grūbe skaidroja, ka ostu pārvalžu, kuru ieņēmumi veidojas no pašvaldību un valsts stratēģijās infrastruktūras apsaimniekošanas un izmantošanas, darbības efektivitāte vērtējama ne tikai pēc pārkrauto kravu apjoma, bet arī pēc to spējas, tostarp sarežģītos tirgus apstākļos nodrošināt investīcijām nepieciešamos līdzekļus, pelnītspēju un atdevi pašvaldību un valsts budžetā, nepaaugstinot maksu komersantiem.
"Pozitīvi vērtējams, ka par nozari atbildīgā SM arī beidzot ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, lai uzlabotu lielo brīvostu pārvalžu darbības efektivitāti un konkurētspēju un risinātu problēmjautājumus ostu pārvalžu darbībā," piebilda Grūbe.
Tajā pašā laikā viņa atzina, ka SM priekšlikums nav nekas jauns un par līdzīgiem priekšlikumiem jau ir bijušas diskusijas. "Lai nodrošinātu lielāku ostu pārvalžu darbības efektivitāti, lēmumu caurskatāmību un samazinātu nelietderīgos tēriņus, jau šā gada septembrī koalīcijas partijām un SM tika piedāvāts risinājums, ka par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu trīs lielo ostu pārvaldes budžetā iemaksā daļu no izdevumu un ieņēmumu starpības jeb peļņas.
Savukārt, lai neveidotos situācija, ka nākamgad pēkšņi neviena no ostu pārvaldēm vairs nav spējīga strādāt ar peļņu, summa nedrīkstētu būt mazāka par to, kas tiek iemaksāta pašvaldību budžetā - 10% apmērā no noteiktām ostu maksām. Turklāt tiktu ņemti vērā ostu investīciju plāni pēc to detalizēta izvērtējuma," stāstīja Grūbe.
Grūbe norādīja, ka Ekonomikas ministrija ir atvērta turpmākām diskusijām par risinājumiem, kas palīdzētu Latvijas ostām un tajās strādājošajiem komersantiem attīstīties, bet vienlaikus tiktu uzlabota ostu pārvalžu darbība un tiktu nodrošināta atdeve no šīs darbības valsts un pašvaldību budžetos.
Kā ziņots, valdība 1.oktobrī nolēma, ka Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā būs jāieskaita maksājums par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu.
Līdz ar to ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu kā pašvaldības speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.
Pret grozījumiem likumā iebilda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Grozījumi "Likumā par ostām" vēl jāskata Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
