Foto: DELFI

Otrdienas rītā darbu pārtraucis "Radio 101", ko iepriekš izsolē iegādājās Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko.

Kā savā bloga ierakstā norāda viens no "Radio 101" dīdžeju komandas kodola - Toms Grēviņš, "pēc gandrīz divu nedēļu gara dīdžeju lokauta, kas sākās līdz ar "Radio 101″ veiksmīgu pārdošanas fakta apstiprināšanu SIA "KPMG Baltics" organizētajā izsolē, radio otrdien visbeidzot ir apklususi mūzika. Uz visiem laikiem..."

Viņš atzīmē, ka šobrīd ir skaidrs, ka "Radio 101″ jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu. Ar ko tie ir saistīti, to bloga autors nezinot.

Viņš atzīmē, ka jau labu laiku atpakaļ, privātās sarunās bieži mēdzis ieminēties, ka tad, ja "Radio 101″ neizdzīvos, būs iemesls uzrakstīt par to grāmatu, kas visticamāk kalpotu par izklaidējošu izziņas avotu nākamajiem kādas vadošās radiostacijas dīdžejiem, kas, teiksim, pēc gadiem 30, kad šis viss būs aizmirsies, izdomātu uztaisīt paši savu radio. Tomēr grāmata par īso laika periodu, kurā skanējis "Radio 101″, būtu bijis galvenokārt "stāsts par afēristiem un zagļiem, mazāk par rokenrolu un brīnišķīgu mūziku".

Grēviņš raksta, ka pēc skaļa starta, "Radio 101″ attīstību apgrūtinājušas raidīšanas tehniskās problēmas un vēlāk AS "Latvijas Krājbanka" bankrots. Ne raidītāju iegādei, ne radio finanšu daļai neesot bijis nekāda sakara ar radio "radošajiem" darbiniekiem.

"Kopš 2011. gada novembra līdz šodienai neesam saņēmuši atlīdzību par padarīto darbu, pacietīgi gaidot tālāko notikumu atrisinājumu. Šajā laika posmā figurēja gan ļoti depresīvi, gan arī ļoti pozitīvi radio nākotnes scenāriji un katram šajā projektā iesaistītajam bija savi iemesli nepamest kuģi. Pārstāvot visus radio dīdžejus, varu droši teikt, ka mēs palikām savās vietās tikai tāpēc, lai vienkārši netiktu izsmērēti sabiedrības priekšā kā čaļi, kuru vērienīgā "revolūcija" izgāzusies pēc nepilna pusotra gada," raksta Grēviņš, savā blogā atgādinot viņa un pārējo bijušo radio "SWH" dīdžeju aiziešanu no šīs raidstacijas.

Viņš norāda, ka bijis pārliecināts, ka "Radio 101" "būs gaisā" vēl vismaz līdz vasaras beigām, taču otrdien "lokauts ir noslēdzies ar klusumu radio ēterā - uz kuģa vairs nav palicis neviens, kas spētu nospiest "play"".

Jau vēstīts, ka Ņikitenko iegādājās "Radio 101" juridisko īpašnieci "TeleMedia centrs" un tās meitasuzņēmumus "Radio Trīs" un "Radio Zemgale".

"TeleMedia centrs" īpašnieku maiņa Komercreģistrā fiksēta piektdien.

Jau ziņots, ka aprīļa beigās likvidējamās bankas AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") administratora SIA "KPMG Baltics" organizētajā izsolē kādai fiziskai personai tika pārdotas "Radio 101" juridiskās īpašnieces SIA "TeleMedia centrs" un tās meitasuzņēmumu SIA "Radio Trīs" un SIA "Radio Zemgale" kapitāldaļas un arī "Latvijas Krājbankas" prasījuma tiesības pret šiem uzņēmumiem gandrīz pusmiljona latu apmērā.

Izsolē piedalījās deviņi dalībnieki. Visaugstāko cenu, kas vairākas reizes pārsniedz sākuma cenu, piedāvāja viena fiziska persona, kurai šī summa bija jāsamaksā 14 dienu laikā, lai darījums būtu oficiāli noticis. Līdz ar to pirms šī darījuma oficiālas reģistrācijas nekāda informācija par pircēju un darījuma summu netika atklāta.

Izsoles sākuma cena bija 50 000 latu.

"Radio 101" juridiskais īpašnieks "TeleMedia centrs" reģistrēts 2010.gada 5.janvārī un līdz 24.martam pilnībā piederēja Sergejam Fiščenko. 24.martā par "TeleMedia centra" īpašnieku kļuva bijušais "Radio SWH" finanšu direktors, "Radio 101" valdes priekšsēdētājs Edgars Mencis.

"TeleMedia centrs" 2011.gadā strādājis ar 230 676 latu apgrozījumu, kas ir par 70,6% vairāk nekā 2010.gadā, kad šis rādītājs bija 135 193 lati. Uzņēmuma zaudējumi gandrīz dubultojušies - no 107 253 latiem 2010.gadā līdz 196 542 latiem 2011.gadā.

Uzņēmums nodarbojas ar radio programmas sagatavošanu un pārraidīšanu, reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Sabiedrība veido radio programmu ar nosaukumu "Radio 101", kas tiek pārraidīta Rīgā un Liepājā, gan arī caur meitasuzņēmumiem Vidzemē un Zemgalē.

Lai nodrošinātu sabiedrības darbību un izstrādāto projektu realizāciju, sabiedrība 2011.gadā palielināja pamatkapitālu līdz 221 250 latiem. Lai nepieļautu likviditātes risku, uzņēmuma valde meklēja iespējas 2012.gadā piesaistīt papildu finanšu resursus.

Rīgas apgabaltiesa 2012.gada maijā nolēma sākt "Krājbankas" bankrotu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!