Lai nodrošinātu VAS "Latvijas pasts" vadības pēctecību un nepārtrauktību no piektdienas valdes pienākumus uz laiku pildīs līdzšinējie uzņēmuma darbinieki, bet uz valdes priekšsēdētāja un locekļu amatiem tiks izsludināts atklāts konkurss, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas pasts" valde pilnā sastāvā piektdien, 22. aprīlī, atkāpās no amata, par to informējot Satiksmes ministriju (SM) kā uzņēmuma akcionāru. Ministrija šādu rīcību skaidro ar pēdējā pārbaudē konstatētajiem pārvaldības trūkumiem uzņēmumā.

Līdz šim valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīja Arnis Salnājs, bet valdes locekļi bija Ilze Bagatska, Arnis Gulbis, Egons Strazdiņš.

Akcionāru sanāksme lēmusi iecelt pagaidu valdi, lai nodrošinātu uzņēmuma vadības pēctecību un nepārtrauktību. No piektdienas valdes pienākumus uz laiku pildīs uzņēmuma Eksprespasta departamenta direktors Mārcis Vilcāns, reģionu ekonomists Kristaps Krūmiņš un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.

Vienlaikus ministrija izsludinās atklātu konkurss uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un trīs valdes locekļu amatiem. Informāciju publicēs ministrijas interneta mājaslapas sadaļā "Vakances".

Satiksmes ministrijas komisijas veiktās pārbaudes rezultāti liecina, ka uzņēmuma valde nav ņēmusi vērā un ieviesusi Valsts kontroles ieteikumus. Proti, nav sakārtota pasta norēķinu sistēma un izvērtēts nepieciešamo dienesta transportlīdzekļu skaits, kā arī nav pieņemti pamatoti lēmumi par automašīnu nomu.

Tāpat uzņēmuma valdes līdzšinējās darbības modelis un lēmumu pieņemšanas process radījis riskus uzņēmuma darbības nepārtrauktībai, skaidro Satiksmes ministrijā. Valdes pieņemtie lēmumi par iepirkumiem un to procesu bijuši necaurspīdīgi, bez noteiktas kontroles un uzraudzības sistēmas. Tāpat informācija par iepirkumiem netika publicēta pasta mājaslapā, bet pēdējās ziņas Iepirkumu uzraudzības birojā par uzņēmuma veiktajiem iepirkumiem bijušas 2014. gadā.

Vienlaikus valde nav nodrošinājusi līgumu izpildes termiņus, piemēram, transportpakalpojuma iegādi komerckravu pārvadājumiem īstenoja 11 mēnešus, bet elektroenerģijas piegādei iepirkumu organizēja astoņus mēnešus,. Rezultātā elektroenerģija apmaksāta pirms noslēgts jauns līgums. Tāpat valdes rīcība un pieņemtie lēmumi liecina par nesaimniecisku darbību, ir necaurspīdīgi un nepamatoti, secināts pārbaudē.

Vēl ministrija konstatējusi, ka valdes nolaidības un lēmumu savlaicīgas nepieņemšanas dēļ janvārī un februārī darbiniekiem algas mainīgā daļa izmaksāta novēloti nekā to paredz koplīgums. Algas mainīgā daļa izmaksāta apmēram mēnesi vēlāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!