Pārstāvot vienu no "Nida invest" kreditoriem - Lietuvas pilsoni, advokāts Kreics savulaik vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmumu "Nida Invest" par maksātnespējīgu. Pretēji TV3 raidījuma "Nekā personīga" interpretācijai, advokāts norāda, ka viņa klientam kā vienam no kreditoriem nevar būt ziņu par citiem, turklāt vēl citā valstī esošiem, parādnieka kreditoriem, tādēļ, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, tiesai nebija iespējams sniegt ziņas par citiem parādnieka kreditoriem.
Šādu rīcību no maksātnespējas pietiecēja neprasa arī likums. Turklāt, pēc advokāta rīcībā esošās informācijas, banka "Medicinos bank" nav Latvijā investējusi 2,9 miljonus latu.
Pēc Kreica rīcībā esošās informācijas, "Nida Invest" savulaik ieķīlāja nekustamo īpašumu par labu bankai "Medicinos bank", lai nodrošinātu kāda cita Lietuvas uzņēmuma kredītu, turklāt saskaņā ar advokāta klienta sniegto informāciju kredīts netika izmaksāts aizņēmējam, bet gan kādai citai personai. Hipotēkas līgums to neparedz.
Aizdevums pret reģistrēto hipotēku nekad nav ticis izsniegts. Turklāt par labu bankai ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība nepārsniedz 300 000 eiro, līdz ar to pārējais bankas prasījums jebkurā gadījumā ir vēršams tikai pret galveno parādnieku Lietuvā. Līdz ar to Latvijai nav pamata bažām, ka Lietuvas banka Latvijā ir zaudējusi 2,9 miljonu investīcijas, norāda advokāts.
Advokātam gan nav saprotams tieslietu ministra Jāņa Bordāna dedzīgais atbalsts konkrētai Lietuvas komercbankai, kas var tikt uzskatīts par spiediena izdarīšanu uz tiesu un neapšaubāmi traucē strīda objektīvai izskatīšanai. Kreics pieļauj, ka atsauce uz iespējamo EK prasījumu pret Latviju izdarīta, lai sabiedrības acīs attaisnotu Bordāna neparasto interesi par ārvalstu komercbankas interesēm Latvijā.
Kreics arī precizē, ka - pretēji "Nekā personīga" apgalvojumam - viņa birojā Liepājā "Nida Invest" nekad nav bijusi reģistrēta. "Nida Invest" un advokāta biroji atradušies dažādos biroja ēkas stāvos.
TV3 raidījums "Nekā personīga" pagājušā svētdienā ziņoja, ka Lietuvas "Medicinos bank" ir iesniegusi sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par investīciju aizsardzības līguma pārkāpumu Latvijā.
Zemesgabali pašā Baltijas jūras krastā pierobežā Nidas ciemā arī ir galvenais strīdus iemesls starp "Medicinos bank" un lietuviešiem piederošu firmu Latvijā. Notikumi aizsākās vēl trekno gadu karstumā Lietuvā. Nelielā "Medicinos banka" grupai lietuviešu uzņēmēju aizdeva 2,9 miljonus eiro (2,03 miljoni latu) biodīzeļa rūpnīcas būvei. Par labu bankai ieķīlāja zemes Latvijā. Īpašumus pārvaldīja Latvijā reģistrēta firma "Nida Invest". 35 hektārus pierobežā lietuvieši nopirka, lai spekulētu, Latvijas zemesgrāmatā ierakstīja, ka bez bankas atļaujas ar šo zemi turpmāk neko darīt nedrīkst. Biodīzeļa projekts izgāzās, un tālākie notikumi bankai nesa vienu nepatīkamu pārsteigumu pēc otra. Biodīzeļa rūpnīca bankrotēja, un uzņēmējiem bija jāatdod bankai zeme Nidā.
Taču viņi nolēma banku atstāt bešā, klusām "mākslīgi" uztaisīja firmas bankrotu un izdarīja to ar Latvijas maksātnespējas administratoru rokām. Viņi paši sev piesacīja maksātnespēju it kā 10 000 eiro (7000 lati) parāda dēļ un paši arī sastādīja kreditoru sarakstu, kurā bankas nebija. Pieteikumu uz tiesu aiznesa zvērināts advokāts Ainars Kreics. "Nida Invest" darbu sāka administratore Jeļena Vītola, un arī viņa bankai neko neziņoja. Zemei izsludināja izsoli, un tikai tad banka uzzināja, ka jau ir nokavējusi sešu mēnešu pieteikšanās termiņu. Tas nozīmē, ka viņu kredīta atgūšanas iespējas faktiski bija pazaudētas.
Administrators turpināja banku mānīt arī tālāk. Situācijas atrisināšanai Vītola ieteica sazināties ar juristu Alni Vītolu, kurš ir viņas vīrs. Viņš solīja visu sakārtot un "iemidzināja" bankas modrību.
Vītols e-pastus sūtīja no sveša, Krievijā reģistrēta Fedjas Fjodorova profila, kurus reizēm parakstīja kā Alnis. Viņa telefonu klausoties, tāpēc viņš izvēlējies piesardzīgu taktiku. Vītols jeb Fjodorovs rakstīja, ka viņa sievas lēmumu apstrīdēšana tiesā bankai neko nedos. Labāk izlīgt un samierināties ar naudas zaudēšanu. Viņa vārdi piepildījās. Liepājas tiesā tiesnese Inta Pūce sākumā atzina banku par kreditoru un pēc mēneša to atkal noraidīja.
Uzņēmumu, kuram pieteikta maksātnespēja, parasti administrators reģistrē savā prakses vietā, šoreiz notika citādi, tā juridiskā adrese joprojām ir bijušajā Kreica prakses vietā. Par to liecina zīmīte, kas saglabājusies pie ēkas.
Neskatoties uz to, ka tieši viņš aizsāka "Nida invest" bankrotu un labi pārzina maksātnespējas procedūru, Kreics tiesai par bankas tiesībām uz zemi nenorādīja. Arī Vītolu ģimeni viņš nepazīstot. Taču pašu Kreicu Kurzemes tiesās pazīst labi. Viņš iecelts par "Ominasis Latvia" maksātnespējas administratoru Ķemeru sanatorijā, tāpat viņš darbojas "Liepājas metalurga" padomē, kur viņu strādāt uzaicināja viens no īpašniekiem Sergejs Zaharjins. Kreics pamatā darbojas Liepājā, taču Rīgā viņš strādā vienās telpās ar citu administratoru Aigaru Lūsi, kurš ir arī Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un šonedēļ paziņoja, ka no administratoru vidus izstājas.
Tiesnese Pūce atšķirīgos lēmumus skaidroja ar to, ka nevarēja izlemt citādi, kā vien balsoties uz to, ko galdā bija cēlis administrators.
"Medicinos bank" lietas zemūdens akmeņus šobrīd pēta Ģenerālprokuratūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
