Valdība otrdien nolēma atbalstīt grozījumus valsts galvotā kredītlīgumā starp "Latvijas Pienu" un AS "SEB banka".
Valsts kasē tika saņemts "Latvijas Piena" iesniegums, kurā uzņēmums lūdza atbalstīt grozījumus kredītlīgumā ar "SEB banku", kuram 2011. gadā tika sniegts valsts galvojums "Latvijas Piena" saistībām 7,1 miljona eiro apmērā pret "SEB banku".
FM informēja, ka grozījumi paredz samazināt ikmēneša pamatsummas maksājumus valsts galvotajā kredītlīgumā, lai veicinātu straujāku kapitālsabiedrības izaugsmi, veiktu jaunas investīcijas, kā arī lai nodrošinātu papildu apgrozāmos līdzekļus.
Atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai veiktu šādus grozījumus valsts galvotajā kredītlīgumā, nepieciešams Ministru kabineta saskaņojums.
Kā ziņots, sākot ar 25. augustu, zemniekiem piederošā Jelgavas rūpnīca "Latvijas Piens" atsāk maksāt valsts galvotā kredīta pamatsummu, kurai kopš šā gada marta ar valdības akceptu tika piemērots kredītbrīvdienu statuss.
Kā informēja "Latvijas Piena" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, līdz šim uzņēmums regulāri bija atmaksājis kredīta procentus, savukārt sākot ar 25. augustu, tiks maksāta arī kredīta pamatsumma vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā.
"Protams, ka pašreizējos apstākļos tas nebūs viegli, jo nozarē otro gadu ir krīze pārprodukcijas un zemo cenu dēļ. Tomēr ļoti būtisks un situāciju stabilizējošs faktors ir tas, ka uzņēmumā kopš marta ienācis spēcīgs investors – lauksaimniecības nozares vadošais kooperatīvs "Latraps", līdz ar to kredītmaksājumi tiks veikti precīzi un laikā," atzina Skudra.
Kā ziņots, valdība šā gada 29. martā atbalstīja "Latvijas Piena" valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu līdz 25. augustam, attiecīgi grozot noteikumus valsts galvotajā 2011. gada 9. jūnija aizdevuma līgumā, kas noslēgts starp SIA "Latvijas Piens" un AS "SEB banka". Kredīta summa bija 7,11 miljoni eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu – 5 027 473 eiro – 2015.gada 28. jūlijā valdība lēma piešķirt kredītbrīvdienas.
Kā ziņots, "Latrapam" pieder 79,84 % rūpnīcas kapitāldaļu, bet pārējiem līdzīpašniekiem - piensaimnieku kooperatīvam "Dzēse" un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS – attiecīgi 16,52 % un 3,64 % kapitāldaļu.
Jau vēstīts, ka "Latvijas Piena" rūpnīca darbu sāka 2012. gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro, Eiropas Savienības fondu finansējums – 4,26 miljoni eiro, valsts garantētais atbalsts – 7,11 miljoni eiro.
Kā ziņots, "Latraps" šā gada 30. martā iegādājās maksātnespējīgajam kooperatīvam "Trikāta KS" piederošos 53,66 % kapitāldaļu un kļuva par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas Piens" dalībnieku ar 73,28 % kapitāldaļu.
Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība iepriekš skaidroja ar nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cena.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, "Latvijas Piens" 2015. gadā strādājis ar 11,82 miljonu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 28,33 miljonu rādītāju 2014. gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pieauguši līdz 2,47 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 1,26 miljonu eiro zaudējumiem 2014. gadā.
Reaģējot uz būtiskām izmaiņām nozarē, "Latvijas Piens" pērn turpināja jaunu eksporta tirgu meklējumus, sākot produktu tirgošanu Zviedrijā, Taivānā, Saūda Arābijā. Aktīva sadarbība tika sākta ar partneriem Itālijā un Grieķijā. Uzlabojoties situācijai nozarē, uzņēmums plāno zaudējumus segt ar nākamo gadu peļņu, koncentrējoties uz produkcijas klāsta paplašināšanu, eksporta tirgiem, kā arī ražošanas pakalpojumu sniegšanu izejvielas pārstrādē.
"Latvijas Piena" pamatkapitāls ir 8 239 300 eiro, nodarbināto skaits pērn – 111 darbinieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
