Liepājas tiesa pirmdien noraidījusi uzņēmuma AS "HRC Libau" prasību piedzīt zaudējumus - kopumā 500 latus - no koksa rūpnīcas būvniecības pretiniekiem Brigitas Maksimovas, Vladimira Kuzņecova un Elitas Kosakas, informēja tiesā.
Sākotnēji "HRC Libau" prasīja piedzīt kopumā 700 latu zaudējumus, taču vēlāk samazināja savas prasības apjomu un vēlējās tiesas ceļā piedzīt 166 latus un 66 santīmus no katra.
Pilns motivētais tiesas spriedums būs zināms 31.augustā, pēc tam to 20 dienu laikā būs iespējams pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka uzņēmums "HRC Libau" tiesā iesniedzis prasību par zaudējumu piedziņu no trim Liepājas iedzīvotājiem, kuri ir iebilduši pret "HRC Libau" koksa rūpnīcas būvniecību Liepājā.
Liepājas iedzīvotāji Maksimova, Kuzņecovs un no Osipova partijas ievēlētā Liepājas domes opozīcijas deputāte Kosaka, pret kuriem civiltiesiskā kārtā ir celta prasība par zaudējumu piedziņu, 2011.gada janvārī iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot Liepājas domes 2010.gada 16.decembrī pieņemto lēmumu, ar kuru "HRC Libau" tika atļauts sākt koksa rūpnīcas būvniecību. Iedzīvotāji savu sūdzību pamatoja ar plānotās koksa rūpnīcas nepietiekami izvērtēto ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju veselību.
Vides aizsardzības klubs (VAK) un Latvijas Zaļā kustība masu medijiem izsūtītā paziņojumā "HRC Libau" prasību pret iedzīvotājiem dēvē par iebiedēšanas paraugprāvu.
VAK un Latvijas Zaļā kustība norāda, ka "HRC Libau" iesniegtais prasības pieteikums neesot pamatots, jo ir pretrunā ar Administratīvā procesa likumu un Vides aizsardzības likumu, kuros ieļauti Orhusas konvencijas regulējumi, lai personām, kas īsteno savas tiesības vides jomā, netiktu radītas nelabvēlīgas sekas.
"HRC Libau" energokompleksa izveide paredzēta Liepājā, Pulvera ielā 6 un Pulvera ielā 8, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.
Energokompleksā paredzēts izmantot modernu akmeņogļu koksēšanas tehnoloģiju un kā blakusproduktu ražot siltumu.
Rūpnīcu projektē AS "Palast Architekts" sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu "Uhde Thussen Krupp Technologies" un "Siemens".
Kompleksā plānots pārstrādāt 450 000 tonnu akmeņogļu gadā, saražojot līdz 0,3 miljoniem tonnu koksa, līdz 0,8 miljoniem kubikmetru tvaika un līdz 567 400 megavatstundu elektroenerģijas.
Par ogļu pārkraušanu noslēgts līgums ar uzņēmumu "Marilat", lai izmantotu tā piestātni Karostas kanālā. 80% ogļu paredzēts pievest ar kuģiem, savukārt pārējās ogles - pa dzelzceļu no Krievijas.
Energokompleksa ieceres autori sola radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darba vietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
