Latvijas gāzes tirgus jāatver tikai tad, ja ir iespēja nodrošināt alternatīvas dabasgāzes piegādes, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, komentējot Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" vēršanos starptautiskajā arbitrāžā par kompānijas interešu Lietuvā aizstāvību.
Viņa norādīja, ka EM pašlaik gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā.
"Uzskatām, ka gāzes tirgus ir jāatver tikai tad, ja ir iespēja nodrošināt alternatīvas dabasgāzes piegādes," uzsvēra Urpena un piebilda, ka tam jānotiek paralēli ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, Lietuvas–Polijas starpsavienojuma, gāzes ieguves sākšanas Baltijā vai līdzīgu projektu īstenošanu.
Pretējā gadījumā tirgus atvēršana bez alternatīvām dabasgāzes piegādēm varētu radīt izmaksu pieaugumu, kā arī vairākus riskus. "Formāla tirgus atvēršana nav racionāla, jo radīs gan izmaksu pieaugumu lietotājiem, gan arī riskus, no kuriem, esot vienam gāzes piegādātājam, mēs nevarēsim izvairīties," paskaidroja EM pārstāve.
Tāpēc Latvijā dabasgāzes tirgus liberalizāciju plānots saistīt ar konkurences veicināšanu dabasgāzes tirdzniecībā. "Dabasgāzes tirgus liberalizācija Latvijā arī, protams, būs saistīta ar vertikāli integrētas gāzes kompānijas sadalīšanu, nošķirot monopola aktivitātes un veicinot konkurenci dabasgāzes tirdzniecībā. Jebkuram komersantam, kas darbojas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts teritorijā, ir saistoši nosacījumi attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, tomēr jautājumi, kas ir saistīti ar gāzes sektora restrukturizāciju, ir risināmi, iesaistot sarunās gāzes monopolus un ievērojot akcionāru ieguldījumu aizsardzības nosacījumus," pastāstīja Urpena.
Jau vēstīts, ka Lietuvas valsts gāzes importa un transportēšanas kompānijas "Lietuvos dujos" valdes sēdē, kurā tika lemts par kompānijas darbības virzienu sadalīšanu, "Gazprom" pārstāvis ceturtdien paziņojis, ka Krievijas koncerns ir iesniedzis prasību Vīnē bāzētajā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā (UNCITRAL) pret Lietuvas valdību.
"Gazprom" norādīja, ka lēmums vērsties starptautiskajā arbitrāžā pieņemts, jo 27.februārī Viļņā tikšanās laikā ar Lietuvas un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem panāktā vienošanās nav īstenota.
Par tikšanās laikā panākto vienošanos netiek ziņots. Oficiālajā pēc tikšanās izplatītajā paziņojumā teikts, ka "diskusija noritēja konstruktīvi, lai atrisinātu visus radušos jautājumus", bet nākamā tikšanās ir paredzēta marta beigās. "Gazprom" norādīja, ka ir panākta vienošanās izveidot sarakstu ar risināmajiem jautājumiem, kā arī izstrādāt principus sadarbībai gāzes sektorā.
"Lietuvos dujos" akcionāri ir Lietuvas Enerģētikas ministrija kopā ar "Gazprom" un Vācijas "E.ON Ruhrgas". Kompānijai līdz 31.martam bija jāizpilda likumā noteiktās prasības, kas atbilstoši ES Trešajai energodirektīvai paredz gāzes piegāžu nodalīšanu no transportēšanas tīkliem, – tas nozīmē, ka kompānijām vairs nevarēs piederēt gan gāze, gan cauruļvads, pa kuru šī gāze tiek transportēta.
ES energodirektīva Baltijas valstis un Somiju uzskata par izņēmumu, jo tās ir savienotas tikai ar Krievijas pārvades sistēmu un tām nav starpsavienojumu ar citām ES dalībvalstīm. Līdz ar to ir iespēja līdz 2014.gadam atlikt vairākus lēmumus attiecībā uz šo valstu tirgiem. Tas ir izdarīts arī Latvijā, atliekot liberalizāciju līdz 2014.gadam, savukārt Lietuva ir apņēmusies direktīvu īstenot jau tuvākajā laikā, bet Igaunija ir atlikusi līdz 2015.gadam reorganizāciju dabasgāzes sektorā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
