Gurķi un biļešu cenas februārī bremzējušas deflāciju; cenas atsāks kāpt, vērtē eksperti  (9)

Ja gada laikā patēriņa cenas samazinājās, tad mēneša laikā - šī gada februārī salīdzinājumā ar janvāri tās pieauga par 0,3%. Par veselīgu ekonomiku raksturojošu gada inflācijas līmeni tiek uzskatīts 2% patēriņu cenu kāpums.

Patēriņa cenu kāpumu februārī galvenokārt noteica mājsaimniecību izdevumu pieaugums transportam. Degvielas cenas februārī ir palielinājušas par nepilniem 3%, reģistrējot pirmo pieaugumu kopš pērnā gada jūlija. Vidējo patēriņa cenu līmeni februārī kāpināja arī pasažieru pārvadājumu sadārdzinājums Rīgā, secina "CBL Asset Management" Tirgus analīzes nodaļas ekonomiste Simona Striževska. Tāpat februārī pieauga arī dārzeņu cena.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna teic, ka salīdzinājumā ar pērnā gada februāri, pārtikas cenas bija gandrīz par 3% mazākas, dabasgāze kļuva par 1% un siltumenerģija - par 2% lētāka. Savukārt elektroenerģija bija vidēji par 27% dārgāka, transporta pakalpojumi – par 10% dārgāki, viesnīcās un restorāni par 3% un bezalkoholiskie dzērieni - par 5% dārgāki.

Tomēr gada laikā degvielas cenu samazinājums bijis viens no noteicošajiem deflāciju ietekmējošajiem faktoriem. "Līdzīgi kā janvārī, arī februārī novērots patēriņa cenu samazinājums, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vislielāko ietekmi, ņemot vērā straujo jēlnaftas cenu kritumu februārī, uz patēriņa cenu līmeni atstāja izdevumi transportam. Transporta grupā cenas samazinājušās par 6,3% un ja vērtējam atsevišķi degvielu, tad cenu kritums bijis 17,3%," skaidro "Nordea" ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Viņš arī norāda, ka otrs būtiskākais deflācijas veicinātājs bijis pārtikas cenu kritums par 2,3% gada laikā, kur visvairāk kritusies cena pienam un piena produktiem (-8,4%).

"Turpmākos divus trīs mēnešus vidējais cenu līmenis gada izteiksmē atradīsies zem pērnā gada atzīmes, kad tas pamazām atsāks pieaugt. Primāri inflācijas pieaugumu turpinās veidot cenu kāpums pakalpojumiem," prognozē "SEB Bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš uzsver, ka lielākais inflācijas svārstību potenciāls slēpjas naftas cenu izmaiņās. "Īstermiņā tā šūposies esošajā amplitūdā, kas ir ap 60 dolāriem par barelu, kaut joprojām pastāv faktori, kas varētu likt tai sarukt līdz nesenā pagātnē uzrādītajam cenu minimumam. Vidējā termiņā prognozes sola tās stabilizēšanos ap 70 dolāriem."

Tieši naftas cenu kritums neitralizē negatīvo elektroenerģijas cenas kāpuma ietekmi uz inflāciju, secina Gašpuitis. Viņš norāda, ka dzīvīgākas izmaiņas pārtikas cenās atsāksies līdz ar sasniegumiem eksportā, tomēr izmaiņas var viest Krievijas politikas maiņa. "Neskatoties uz cenu tendencēm gada pirmajā pusē, gada otrajā pusē inflācija kļūs nedaudz jestrāka. Tādēļ šā gada inflācijas prognoze ir 0,7%," teic ekonomists.

Arī Striževska atzīst, ka drīzumā gaidāma inflācijas atgriešanās: "Spriežot, pēc energoresursu cenu stabilizācijas pasaules finanšu tirgos un eiro vājuma, deflācija Latvijā būs salīdzinoši īslaicīga parādība un jau tuvāko mēnešu laikā gada inflācija atgriezīsies pozitīvajā teritorijā. Tai pat laikā, novēlotā dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu reakcija uz globālo energoresursu cenu kritumu vēl kādu laiku turpinās spiest inflācijas ciparu uz leju. Sagaidām, ka gada vidējā inflācija Latvijā 2015. gadā varētu svārstīties zem 1% apgabala."

Arī "Nordea" paredz, ka šī gada inflācija būs mērāma ar 1%. "Inflāciju veicinoši notikumi visu šo gadu būs janvārī veiktā elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām, "Rīgas satiksmes" braukšanas biļešu cenu paaugstināšana, kā arī arvien pieaugošās alkohola un tabakas izstrādājumu cenas," skaidro Belēvičs.

Zemāka ir "Swedbank" inflācijas prognoze šim gadam. "Šogad patēriņa cenu kāpums būs ļoti vājš, "Swedbank" prognozē vidēji 0,5%. Nākamajos pāris mēnešos patēriņa cenas vēl arvien varētu būt tādā pašā līmenī kā gadu iepriekš vai pat nedaudz zemākas," atzīst Strašuna.