IT entuziasts: Azartspēļu lapu bloķēšana ir bīstama un bezjēdzīga  (11)

Lai piefiksētu, ka lietotājs grasās pieslēgties kādai no aizliegtajām vietnēm, sakaru kompānijai ir jāpielieto "deep packet inspection" (DPI) tehnoloģiju, kas sliktu slavu ieguvusi sakarā ar dažādiem izspiegošanas skandāliem. Šīs tehnoloģijas pamatā ir pilnīgi visu datu pārlūkošana, lai pamanītu un laicīgi nobloķētu neatļautos savienojumus. Šādu metodi jau lietojot "Lattelecom", raksta Popovs.

Tāpat arī Popovs norāda uz faktu, ka esošā likumdošana uzliek par pienākumu bloķēt neatļautās azartspēļu vietnes, bet nekādi neliedz tās apmeklēt. Pēc jaunā datorentuziasta domām, sabiedrību vajagot informēt, kā apiet šāda veida bloķēšanu, ja cilvēks tomēr izvēlējies tās apskatīt. Kā vienkāršāko no veidiem, kā IAUI noteiktos pretpasākumus apiet, Popovs iesaka lietot bezmaksas programmatūru "Hola", kas šifrē interneta savienojumus un neļauj tos tik viegli pārskatīt. Kā alternatīvu ieteikts izmantot arī pēdējā laikā populāro anonīmo tīkla pārlūku "Tor", kas savienojumu novada pa vairākiem pieslēgtajiem datoriem, tādējādi to nomaskējot.

Lai arī pastāv veidi, kā lietotājam pašam izsargāties no lapu bloķēšanas, tomēr IAUI bloķētie azartspēļu uzņēmumi dažos gadījumos jau izveidojuši alternatīvus domēnus, kam piekļuve nav bloķēta. Dažas azartspēļu lapas savu klientus pat uzrunājušas ar iedrošinošiem paziņojumiem, ka Latviju pamest negrasās.

"Inspekcija pacietīgi sagatavos nākamos lēmumus par bloķēšanu un nosūtīs tos Elektronisko sakaru komersantiem. Pašlaik mums jau ir trīs šādi nelicencēti organizētāji, kas vēlas turpināt darbību, izmainot burtu vai skaitli domēna vārdā. Domāju, ka būs vēl, tātad arī nelielais Latvijas tirgus ir svarīgs. Kaut arī parasti šie organizētāji atrunājas, ka Latvijas tirgus ir tik mazs, ka ir neizdevīgi strādāt legāli," par IAUI plāniem cīņā pret nelegālajiem azartspēļu portāliem informēja organizācijas vadītāja Signe Birne.

Lai arī vairāki azartspēļu portāli sākuši atrunāties, ka esot licencēti darbam Eiropas valstīs, Birne piekodina, ka nekādas vienotas Eiropas licences neesot un, visdrīzāk, šie darboņi licencējušies Maltā vai kādā citā valstī, kur viszemākie nodokļi. "Nevienā citā uzņēmējdarbības nozarē es nevaru iedomāties situāciju, ka ārvalsts uzņēmējs organizētu savu darbību, neņemot vērā attiecīgās valsts likumus tikai tāpēc, ka viņam tie nepatīk," viņa norāda.

Jau ziņots, ka Popovs iepriekš mediju uzmanībā nonācis šā gada janvārī sakarā ar konfliktu, kas radies viņam ar IT kompāniju "DEAC", kura iebilda pret skolēna papildinājumu elektroniskajai dienasgrāmatai "E-klase", kas ļāva apiet reklāmu skatīšanos, kā arī, pēc Popova domām, aizvācot "nevajadzīgu drazu" no lapas autorizācijas formas. Konflikta laikā Popovs mācījās Rīgas valsts 1. ģimnāzijas 10. klasē un vairākkārtīgi savas zināšanas IT jomā pierādījis, nopelnot godalgotas vietas olimpiādēs.