Kā norāda "SEB bankas" speciālisti, pēc "SEB grupas" analītiķu prognozēm, 2013. - 2014.gadā Latvijas reālais IKP palielināsies attiecīgi par 3.6 procentiem un 4.5 procentiem, Lietuvas - par 4 procentiem katru gadu, bet Igaunijas - par 3.3 procentiem un 4 procentiem.
Iekšējā devalvācija, kas īstenojās caur algu un cenu samazināšanu laikā periodā no 2008.-2010.gadam, bija pietiekama, lai atjaunotu Baltijas valstu konkurētspēju. Pēdējos gados Latvija, Lietuva un Igaunija ir atguvušas iepriekš zaudētās eksporta tirgus daļas. To panākumi ir atzinības vērti arī salīdzinājumā ar citām septiņām ES Austrumeiropas ekonomikām, lai gan periodā no 2005. - 2011.gadam Latvijas veikums ir visvājākais. "SEB bankas" eksperti norāda, ka eksporta konkurētspēja Baltijas valstīs saglabāsies, tomēr salīdzinoši augstais algu un inflācijas pieaugums rada riskus Igaunijai.
"SEB banka" turpina prognozēt, ka Latvija izpildīs Māstrihtas kritērijus un ieviesīs eiro 2014.gadā. Lietuvas iespējas izpildīt kritērijus tiek vērtētas krietni piesardzīgāk politiskās nenoteiktības dēļ. Pēc 14.oktobra vēlēšanām tiek sagaidīta valdības maiņa un pašreizējais valdības mērķis pievienoties eiro zonai 2014.gadā nav ilgtspējīgs. Visticamāk, Lietuva eiro zonai pievienosies vēlāk - 2015.gadā. Tanī pat laikā Polijai nav skaidra mērķa, kad pievienoties eiro zonai, tādēļ 2016.gads, šķiet, agrākais iespējamais mērķa datums.
Turpmākajos divos gados Krievijai un Polijai - reģionālajiem smagsvariem cīņā ar starptautiskās krīzes ietekmi veiksies labāk nekā daudzām citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm, jo īpaši reģiona centrālajā un dienvidu daļā, kur ekonomikas no pašreizējās stagnācijas/lejupslīdes atgūsies ļoti lēni.
Krievijā un Polijā mērenā atkarība no eksporta uz Rietumeiropas valstīm, pieticīgais valsts parāds un salīdzinoši vājās savstarpējās saiknes ar krīzes skartajām eiro zonas finanšu sistēmām, rada priekšnosacījumus abām valstīm uz vājās globālās ekonomikas fona uzrādīt atzinīgu sniegumu. Tomēr pasaules ekonomikas vēsmas būs jūtamas arī šajās ekonomikās. Kopš pagājušā pavasara, to ekonomiku izaugsmes palēnināšanās notika straujāk nekā tika gaidīts. Krieviju ietekmēja vājā eksporta attīstība, kamēr Poliju patēriņa un kapitāla izdevumu palēnināšanās. "SEB banka" prognozē, ka šo faktoru ietekme būs īslaicīga un 2013.gadā Krievijas izaugsme atkal paātrināsies. To veicinās augstās naftas cenas un labs patēriņa pieaugums. Savukārt Polijas iekšzemes pieprasījumu uzturēs inflācijas samazināšanās un krītošās procentu likmes. IKP pieaugums abās valstīs tuvāko divu gadu laikā būs mērens - 4 procenti Krievijā un 3 -4 procenti Polijā, turklāt eksperti norāda, ka Polija pamazām sāk zaudēt savu reģionālā veiksmes stāsta statusu, ko tā bija ieguvusi krīzes gados.
Arī Ukrainas izaugsme ir strauji palēninājusies. Galvenokārt tāpēc, ka zemākas tērauda cenas ietekmēja eksportu, bet politiskā nenoteiktība kavēja investīcijas. SEB bankas ekspertu vērtējumā Ukrainas ekonomika nākamo pāris gadu laikā atveseļosies lēnām - to uzturēs patēriņš un eksports, ko veicinās grivnas devalvācija vismaz par 10 procentiem. Gan politikas, gan ekonomikas jomās Ukraina turpinās balansēt starp Krieviju un ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
