Foto: LETA
Precizētie IKP dati liecina, ka Latvijas ekonomikas apjoms 2012. gada pēdējā ceturksnī pieaudzis par 5,1%, bet gadā kopumā IKP palielinājies par 5,6%. Ceturkšņu griezumā IKP pieauguma tempi turējušies samērā stabili visu gadu, tādējādi jau trīs gadus no vietas Latvijas ekonomika ar ātrumu par aptuveni 1% ceturksnī turpinājusi attālināties no krīzes zemākā punkta. Tā rezultātā reālajās cenās Latvijas ekonomika ir atguvusi pusi, bet nominālajās cenās nu jau gandrīz visu krīzes karstumā zaudēto.

Aizvadītais gads Latvijas ekonomikai kopumā neapšaubāmi ir bijis ļoti veiksmīgs - galu galā ne katru dienu izdodas kļūt pat visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Turklāt saglabājot straujus izaugsmes tempus ne tikai salīdzinošā, bet arī absolūtā izteiksmē.

Eirozona pērn pārsteigumus nesagādāja. Kā jau varēja sagaidīt, tā slīga recesijā, un apstrādes rūpniecības, mazumtirdzniecības reālā pieauguma tempi visu 2012. gadu turējās negatīvā teritorijā, turklāt ar tieksmi pasliktināties no mēneša uz mēnesi. Savukārt Latvijā abas šīs katrai ekonomikai tik svarīgās nozares turpina augt ar ātrumu tuvu 10% gadā. Arī Latvijas preču eksporta pieaugums saglabājās spēcīgs ap 15-20% gadā. Kaut ko tādu mēs, godīgi sakot, nebijām gaidījuši, tāpēc arī mūsu pirms gada izteiktās prognozes par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2012. gadā izrādījās, maigi sakot, nepietiekoši optimistiskas.

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu atrautība no Eiropā notiekošajiem recesijas procesiem īpaši uzkrītoši sāka izpausties 2012. gada otrajā pusē. Nav grūti formulēt samērā ticamus izskaidrojumus Latvijas ekonomikas veiksmes stāstam. Piemēram, Eirozonas ieslīdēšana recesijā šoreiz notikusi pietiekami lēni un maigi, lai Latvijas eksportētāji paspētu pielāgoties un pārorientēties. Atšķirīgas ir arī valdības tēriņu dinamikas - kamēr Eirozona turpina mocīties ar konsolidāciju, Latvijas pat ir spējusi paiet soli pretējā - "dekonsolidācijas" - virzienā, piemēram, pazeminot PVN.

Kaut kāda daļa taisnības tajā visā ir. Tomēr, parokoties dziļāk atsevišķu nozaru datos, var atrast arī daudz prozaiskākus un taustāmākus izskaidrojumus. Piemēram, apstrādes rūpniecībā vienīgā no lielajām nozarēm, kas 2012. gada otrajā pusē turpināja demonstrēt noturīgus divciparu pieaugumus (30-40% gadā), bija metālu ražošana. Pārējās Latvijai nozīmīgajās apakšnozarēs izaugsmes tempi bija jau praktiski izdzisuši. Mazumtirdzniecībā līdzīgs izlēcējs bija datoru un telefonu tirdzniecība (gada pieaugums 2012. gada beigās ap 60-70%). Eksportā gada izskaņā joprojām lielos kopējos izaugsmes ciparus "izvilka" graudi, kuru eksports burtiski uzsprāga, pateicoties labai ražai un augstai cenai. Latvija ir salīdzinoši maza ekonomika, un kopējo ciparu atkarība no atsevišķiem specifiskiem notikumiem mums nav nekas jauns. Tomēr šoreiz izaugsmes "koncentrācija", manuprāt, ir bijusi pārāk liela, līdz ar to fonā jau labu laiku auga riski, ka pazūdot specifisku notikumu ietekmei, statistikas cipari var sākt sagādāt vilšanos.

Apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu kritums janvārī līdz 0%, kā arī mazumtirdzniecības sabremzēšanās varētu būt pirmais signāls, ka ekonomikas tempu "izlīdzināšanās" process jau ir sācies. Ja vien atkal nenotiks kāds brīnums, ļoti iespējams, ka jau pirmajā ceturksnī Latvijas IKP gada izaugsme var sabremzēties līdz par 2,0-2,5%. Šādu scenāriju mēs bijām paredzējuši, veidojot visa 2013. gada IKP prognozi, saskaņā ar kuru mēs sagaidām Latvijas IKP pieaugumu par 2,5%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!