Agresīva, depresīva un trauksmaina skolēna uzvedība: izpausmes un pieaugušā rīcība
Foto: Shutterstock

Pēdējos gados daudz tiek runāts par to, cik grūti nākas strādāt skolā, jo pietiekami daudziem bērniem novēro uzvedības traucējumus. Turklāt ikviens mūsdienu bērns labi pārzina savas tiesības. Bet – skolēna uzvedībai, kas it kā neatbilst vispārpieņemtām sabiedrības normām, visbiežāk ir savi iemesli, kas meklējami gan ģimenē, gan veselībā. Un uzvedības traucējumi var būt tik dažādi – kaitējoši gan citiem, gan pašam bērnam.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas speciālisti – prof. Dr. Gunta Ancāne Dr. Artūrs Ancāns, Dr. Artūrs Miksons un Dr. Ineta Remese pēc Slimību profilakses un kontroles centra pasūtījuma sagatavotajā īpašajā materiālā izglītības iestāžu psihologiem un pedagogiem, kurā apkopoti ieteikumi darbam ar skolēniem, kuriem ir uzvedības un emocionāli traucējumu skolas vidē, izvērsti skaidro, ko vispār nozīmē agresīva, depresīva un trauksmaina skolēna uzvedība, kā arī sniedz ieteikumus kā vajadzētu un kā nevajadzētu rīkoties, ja pedagogs novēro uzvedības traucējumus.

Agresīva uzvedība – vai vienmēr uzbrukums apkārtējiem?

Agresīva uzvedība nozīmē, ka skolēns pārkāpj citu robežas. Skolēns jūtas dusmīgs, bezpalīdzīgs un apdraudēts. Apdraudējuma izjūta var būt saistīta ar konkurenci, bailēm no vērtējuma vai pazemojuma.

Agresīva uzvedība ne vienmēr ir destruktīva. Tā var būt kā līdzeklis mērķa sasniegšanai, kā atbildes reakcija – arī konstruktīva. Prasme agresiju izpaust konstruktīvi liecina par skolēna vitalitāti. Agresīva uzvedība uzskatāma par destruktīvu, ja tās mērķis ir uzbrukt, ievainot, iznīcināt. Šādai uzvedībai raksturīgs "uzbrukums" apkārtējiem, apsaukājot, sitot, laužot mantas, lietojot rupjus izteicienus u.c.

Agresīva, depresīva un trauksmaina skolēna uzvedība: izpausmes un pieaugušā rīcība
Foto: Shutterstock

Ja skolēns uzvedas agresīvi, tas norāda arī uz paša skolēna atrašanos emocionālā diskomfortā, no kura viņš neprot saviem spēkiem izkļūt un adekvāti reaģēt uz apkārt notiekošo. Pastāvīga kritika, pārāk augstas vai skolēnam nesaprotamas prasības un sodi veicina agresīvu uzvedību. Būtiski, ka skolēns pats nespēj izvērtēt savu uzvedību un pamanīt, ka apkārtējos rada bailes un nemieru. Pavisam pretēji – šiem skolēniem šķiet, ka visa pasaule vēlas viņiem nodarīt pāri.

Agresīva uzvedība ģimenes locekļu vidū rada iespējamību skolēniem "pārcelt" šo modeli uz attiecībām skolas vidē. Skolēniem ar agresīvi destruktīvu uzvedību nepieciešama izpratne un atbalsts, jo viņu pieredzē nav citu uzvedības modeļu – nav izvēles iespēju.

Piemērs: "Skolēns, 14 gadi. Vardarbīgs pret klasesbiedriem. Vecāki vardarbīgi, noniecinoši. Zēns bēg pie vecvecākiem, lai izvairītos no sišanas. Jūtas bezpalīdzīgs, "ievainojams". Pārliecināts, ka vienīgais līdzeklis, kā viņš kādu spēj ietekmēt, ir spēks."

Pastāvīga kritika, pārāk augstas vai skolēnam nesaprotamas prasības un sodi veicina agresīvu uzvedību.

Skolēniem, kuri uzvedas agresīvi, būtu jāpalīdz izprast savas dusmas, to izpausmes un iespējas tās kontrolēt. Tāpat būtu jāapgūst empātijas, uzticības, līdzjūtības un līdzcietības prasmes.

Dusmas ir iedzimts afekts (vienkāršojot var teikt – emocijas). Dusmas ir uztveramas kā signālafekts gadījumos, kad cilvēka personības robeža tiek ignorēta un pārkāpta. Lai arī dusmas nav patīkamas emocijas, ir svarīgi iemācīties tās adekvāti pārdzīvot un konstruktīvi izpaust, un sarunā ar skolēnu jāmēģina izprast, vai tās ir adekvātas, vai neadekvātas konkrētajā situācijā. Ja darbs ar dusmu afektu ir noritējis veiksmīgi, skolēns iemācās tās izpaust konstruktīvi un vitāli.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!