Ģenētiķe: sieviete ar gaidāmo mazuli apmainās ar šūnām, atstājot nospiedumus

Ģenētiķe: sieviete ar gaidāmo mazuli apmainās ar šūnām, atstājot nospiedumus
Foto: Shutterstock

Ja kādreiz tika uzskatīts, ka grūtniecības laikā sievietes un gaidāmā mazuļa asinis nekad nesajaucas, aprobežojoties vien ar dažādu vielu apmaiņu, bet nesajaucoties, tad šobrīd ir zināms, ka topošā mamma un mazulis savstarpēji tomēr samainās ar dažām šūnām, un tas atstāj nospiedumus ne tikai ģenētiskā un bioloģiskā, bet, iespējams, arī emocionālā līmenī. Turklāt šūnu apmaiņa notiek arī to grūtniecību laikā, kuras dažādu iemeslu dēļ ir pārtrūkušas.

Fakts, ka tā notiek, ir pierādīts, konferencē "Labi vecāki šodien" apliecināja ģenētiķe Liene Korņejeva, un viņas lekcija patiesi aizrāva tajā sapulcējušos topošos un esošos vecākus. Speciāliste jau iesākot savu lekciju, pārsteidza daudzus.

"Liela daļa cilvēku domā, ka bērns rodas ieņemšanas brīdī, saņemot pusi ģenētiskā mantojuma no sievietes un otru pusi no vīrieša, taču patiesībā jau tad, kad viņa mamma un tētis aug savu mammu dzemdē, 6., 7. grūtniecības nedēļā sāk veidoties šūnas, kuras būs viņu bērnu sākums. Sanāk, ka savu bērnu pirmsākumu nēsājam līdzi visas savas dzīves gaitā. Lai izdzītu saknes, ir svarīgi sajust mūsu senčus, savas saknes ir jāapzina," uzsvēra Korņejeva.

Sākums, kas sācies brīnišķīgi

Kad olšūna satiekas ar spermatozoīdu, veidojas bērna pirmā šūna, tad tā dalās uz divām, tad četrām un arvien vairāk šūnām. Šajā laikā neviens vēl nenojauš, ka bērns jau ir – aptuveni sešas dienas, kamēr tas ceļo pa olvadu, līdz nokļūst dzemdē, topošie vecāki nekādi par sava bērniņa eksistenci vēl nevar uzzināt. Līdz šim pastāvējis uzskats, ka embrijs, kad nokļuvis dzemdē, ir kā sveša šūna, kurai jācīnās par ieaugšanu dzemdes gļotādā, tam jābūt agresīvam un jācīnās par savas vietas atrašanu. Tomēr šobrīd ir zināms, ka tieši dzemdes gļotādas šūnas nolemj – pieņemt atnākušo embriju vai nē.

Ja grūtniecība ir iestājusies, tāda nosaucama vecuma limita, kad bērnu laišana pasaulē nav iespējama, nepastāv. Liene Korņejeva

Kā skaidro speciāliste, dzemdes gļotādas šūnas, embriju pieņemot, apaug tam apkārt un dod vietu augt un attīstīties. "Mirklī, kad embrijs ir nostiprinājies dzemdē, tu esi ļoti stipri gribēts. Pats iesākums ir bijis brīnišķīgs. Viens konkrēts spermatozoīds ir atradis vienu olšūnu, un tev ir bijis ļauts augt. Tikai pēc šī mirkļa, kad dzemdes gļotāda ir pieņēmusi embriju, mammai pašai ir iespēja uzzināt, ka ir iestājusies grūtniecība," stāsta ģenētiķe.

Pārsteidzošā šūnu apmaiņa

Korņejeva konferences dalībniekus pārsteidza ar vēl vienu interesantu faktu. Proti, ja agrāk tika uzskatīts, ka topošās mātes un gaidāmā mazuļa asinis nekad nesajaucas, bet tikai apmainās ar dažādām vielām, tad tagad ir pierādīts, ka sieviete un mazulis apmainās ne tikai ar ģenētiskā materiāla fragmentiem, bet arī ar dažām veselām šūnām. Šajā procesā iesaistīta placenta, no kuras caurlaidības spējas ir atkarīgs, cik lielā mērā šāda apmaiņa notiek. Arī sievietes organismā no bērna nokļūst atsevišķas šūnas, un tā mazulis topošo mammu uzcienā arī ar daļu sava tēta ģenētisko materiālu. Dažas no šīm šūnām, kuras apmainījušās, kādu laiku organismā saglabājas, bet kādas sadalās.

Šūnu apmaiņa notiek arī pārtrūkušu grūtniecību gadījumā. "Fakts ir pierādīts, bet tas ir mehānisms, kura nozīmi vēl līdz galam nesaprotam. Tā mēs dalāmies ar savu ģenētisko un bioloģisko informāciju, un līdz ar to, iespējams, mamma ar tēti kā vecāki arī ne tikai emocionāli, bet arī ģenētiski kļūst tuvāki," skaidro Korņejeva.

Ko šāda šūnu apmaiņas labu var sniegt sievietei vai bērnam? Mātei tā var būt aizsardzība pret atsevišķu audzēju attīstību, šūnas spēj aizvietot bojātas šūnas organismā un paplašināt imūnsistēmas zināšanas. Pastāv priekšstats, ka šādā veidā sieviete var iegūt kādus protektīvus gēnus no sava partnera. Savukārt bērnam mātes šūnas var sniegt imūnsistēmas iepazīstināšanu ar papildu antigēniem. Vienkāršāk runājot, māte un bērns viens otram var ietekmēt imūnsistēmas darbību.

Pats iesākums ir bijis brīnišķīgs. Viens konkrēts spermatozoīds ir atradis vienu olšūnu, un tev ir bijis ļauts augt. Liene Korņejeva

Vienlaikus ģenētiķe uzsver, ka "mēs tomēr esam atdalīti viens no otra – māte un bērns". Un tad, ja placenta nestrādā, kā vajag, šūnu aprite notiek aktīvāk, nekā paredzēts dabā, un tad šāda šūnu apmaiņa var būt ar toksisku ietekmi gan mammai, gan bērnam. Pēc bērna piedzimšanas starp vecākiem un bērnu vairs neatrodas placenta, un viņu attiecības ir tieši atkarīgas no viņiem pašiem. Arī tad, vecāki, kuri pārāk invazīvi iesaistās savu bērnu dzīvē, sargājot tos no reāliem un neeksistējošiem draudiem, atspoguļo šādu pašu toksisku efektu, ietekmējot gan savu bērnu dzīvi, gan savas attiecības ar tiem.

Pēc speciālistes lekcijas klausītājiem bija vairāki jautājumi, tostarp kādam tētim interesēja ģenētiķa viedoklis, kāds ir vēlamais vecums bērnu laišanai pasaulē. Korņejeva gan apliecināja, ka kļūdas ģenētikā notiek kā normāls mehānisms – sievietēm, kļūstot vecākām, biežāk nepareizi olšūnās tiek sadalītas hromosomas, bet vīriešiem pieaug jaunu mutāciju risks, tomēr, kamēr vien notiek dzimumšūnu nobriešana, līdz brīdim, kamēr daba sievietei un vīrietim sniedz iespēju kļūt par vecākiem, viss ir iespējams. "Ja grūtniecība ir iestājusies, tāda nosaucama vecuma limita, kad bērnu laišana pasaulē nav iespējama, nepastāv," uzsvēra ģenētiķe.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!