Pneimokoku meningīts – viena no bīstamākajām mazu bērnu slimībām. Kā atpazīt

"Manā praksē ir bijis gadījums, kad bērns smagi slimoja, par laimi, izdzīvoja, taču diemžēl ar ārpasauli pēc slimības vairs kontaktēties nespēja," atklāj Strautmanis.

Kas būtu jāzina par šo nopietno slimību un kā savu bērnu no tās pasargāt?

Pneimokoku meningītu izraisa baktērija pneimokoks, kas, izrādās, dzīvo daudzu cilvēku elpceļos. Ikdienā cilvēks ar to sadzīvo un par tās eksistenci pat nenojauš, taču pneimokokam ir aptuveni 100 paveidi jeb serotipi – ja no garāmgājēja šķavām vai tieša kontakta ceļā ar rokaspiedienu, kopīgi lietotiem traukiem vai citādi gadās saņemt mikroba paveidu, ko organisms neatpzīst, pastāv risks saslimt.

Īpaši liels tas ir bērniem līdz divu gadu vecumam ar nenobrieduši imunitāti, bērniem ar iedzimtiem vai iegūtiem imunitātes traucējumiem, kā arī novājinātiem bērniem ar sliktu uzturu un dzīves apstākļiem.

Diemžēl to prognozēt nav iespējams. Kaut gan slimībai vairāk ir pakļauti bērni no iepriekš minētajām riska grupām, smagi saslimt ar letālām sekām pie zināmas apstākļu sakritības var arī pilnīgi vesels bērns. Slimības attīstību nosaka mijiedarbība starp konkrēto baktēriju un bērna organismu.

Arī savlaicīgi neārstējot un ielaižot citas, salīdzinoši vieglākas pneimokoku izraisītas infekcijas, piemēram, elpceļu slimības vai vidusauss iekaisumu, bērns var saslimt ar meningītu.

Pneimokoku meningīts sākas strauji – ar augstu temperatūru, stiprām galvassāpēm, vemšanu un nespēku, iespējami arī apziņas traucējumi. Bērns kļūst miegains, atsakās no ēdiena. Īpaši jāuzmanās, ja minētie simptomi nepadodas ārstēšanai ar standarta pretdrudža zālēm.

Vecākiem jāzina, ka daudzos gadījumos slimības simptomi var nebūt īpaši izteikti, turklāt, jo mazāks bērns, jo slimības pazīmes ir nemanāmākas. Tieši šī iemesla dēļ infekcijas ārstēšanu nereti sāk novēloti, kas rada draudus bērna dzīvībai.

Pneimokoku meningītu parasti ārstē slimnīcā ar antibiotikām vismaz trīs nedēļu garumā, bet ārstēšana var būt arī ilgāka. Diemžēl ārstēšanu apgrūtina tas, ka pneimokoks daudzos gadījums ir rezistents jeb nejutīgs pret pirmās izvēles antibiotikām. Ņemot vērā slimības straujo norisi, šāda kavēšanās bērnam var būt liktenīga.

Arī Latvijā ir bijis gadījums, kad bērns mira, jo sākotnēji izvēlētā terapija izrādījās neefektīva un, kamēr tika piemeklētas citas zāles, bērnu vairs neizdevās glābt. Antibiotiku rezistence pneimokoku ārstēšanā ir izplatīta daudzās pasaules valstīs, kas padara šo slimību neprognozējamu un īpaši bīstamu.

Labā ziņa ir tā, ka pēdējā laikā ar pneimokoku infekciju Latvijā slimo retāk. Tas nav noticis tāpēc, ka mikrobs vienkārši ir pazudis, bet gan saistīts ar bērnu vakcināciju. Valsts imunizācijas kalendārā jau kopš 2010. gada ir iekļauta valsts apmaksāta vakcīna pret pneimokoku infekciju bērniem pirmajā dzīves gadā divu, četru un 12 mēnešu vecumā.

Pētījumi rāda, ka vakcinācija pneimokoku meningīta izplatību iedzīvotāju vidū ļauj samazināt par 60 līdz 90 procentiem, kas ir pozitīvs rādītājs, turklāt imunizācija novērš tieši smagās un dzīvībai bīstamās formas.

Valsts apmaksātā vakcīna pasargā bērnus no desmit izplatītākajiem pneimokoku paveidiem, tostarp arī tiem, kas izraisa mazu bērnu vidū bieži izplatītos vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus. Vakcināciju nodrošina bērna ģimenes ārsts, ar kuru ieteicams pārrunāt visus ar mazuļa vakcināciju saistītos neskaidros jautājumus.