Sešas bīstamas bērna uzvedības formas, kuras nedrīkst palaist pašplūsmā  (2)

Psihologu veidotajā portālā "Wiolife" aplūkotas problēmas bērnu audzināšanā, mēģinot rast atbildes par populārākajām tēmām, kuras bieži vien vecākos raisa nemieru. Kādas bērna uzvedības formas nedrīkst ignorēt un ko ar šo "laimi" iesākt?

Vispirms jātiek skaidrībā par bērna melošanas iemesliem. Ko viņš mēģina panākt? Vienkārši fantazē, pieprasa nedaudz vairāk uzmanības, vēlas izbēgt no kāda soda vai baidās, ka neattaisnos uz viņu liktās cerības? Padomā, vai tu no bērna nepieprasi par daudz, vai neesi pārlieku stingrs? Paskaidro bērnam, ka ir svarīgi būt godīgam, ka mānīšanās attiecībās nav pieļaujama, un mamma un tētis tāpat visu redz. Turklāt ieteicamākais, kā sodīt – nevis fiziski, bet bērnam liedzot kādas privilēģijas: konfektes, mīļāko multfilmu, braucienu uz zoodārzu.

Labas manieres bērnā tiek attīstītas tieši ģimenē, bērns kopē savu apkārtējo vidi. No turienes arī rodas nekaunība, rupjība, nežēlība, tieksme citus pārtraukt, ņemt citiem piederošas mantas bez prasīšanas… Tiec skaidrībā, kurš no ģimenes rāda šādu slikto piemēru: tu pats, tavs partneris, vecākie bērni vai pagalma draugi? Kļūsti par paraugu – mierīgi, bez kliegšanas un morāles lasīšanas. Pastāsti, cik svarīgi ir būt uzmanīgam pret sev tuviem cilvēkiem, izteikt emocijas un vēlmes vārdos. Iemāci bērnam teikt "paldies" un "atvainojiet", ievies mājās mājdzīvnieku, un kopā par to sāciet rūpēties.

Nesteidz rāties, ja bērns ir piesavinājies svešu mantu pirmo reizi. Pilnīgi iespējams, viņš to izdarījis bez ļauna nodoma, vienkārši viņam iepatikusies šī rotaļlieta, bet kontrolēt savas vēlmes bērnu vēl neesi iemācījis. Tāda uzvedība var liecināt par vāju gribasspēku, morāles principu nenobriešanu, vajadzībām pēc uzmanības. Nolasi bērnam nelielu lekciju par to, ko drīkst darīt, un ko nedrīkst, kāpēc sveša īpašums ir "tabu". Palūdz atgriezt nozagto mantu un atvainoties. Ja šāda rīcība atkārtojas, vērsies pēc palīdzības pie kvalificēta bērnu psihologa.

Savukārt, manipulatoru, gluži pretēji, ir jānoliek savā vietā. Mierīgi un objektīvi "ieturi savu līniju", atgādinot, lai bērns pārtrauktu īdēt un runātu normālā balsī. Nepalīdz? Atspoguļo bērna uzvedības manieres un parādi, cik neglīti izskatās kaprīzes, kad pieaugušie tā uzvedās.

Ja tavā ģimenē bērni ir pieraduši komunicēt kliedzot, pastāvīgi konfliktējot, apsaukājoties, kaujoties, atriebjoties viens otram – tad iemesls šādai viņu rīcībai meklējams tevī pašā. Tu pats esi izprovocējis šo cīņu par tavu uzmanību, ļoti iespējams, izceļot vienu bērnu vairāk nekā otru, salīdzinot viņu sasniegumus, talantus, skaistumu. Vienu tu uzskati par gudru un pastāvīgi slavē, bet citu uztver kā nevērtīgu, un, protams, tas bērnam ir aizvainojoši.

"Neapzīmogo" savus bērnus un neizcel savu mīluli starp pārējiem! Esi taisnīgs un mīlošs vecāks, atgādini, ka viņi ir viena komanda un vienam par otru viņiem būtu jāstāv kā mūra sienai. Visiem bērniem velti vienādu uzmanību, cieni viņu jūtas, māci risināt problēmas ar dialoga palīdzību. Un redzēsi, jau drīz viss mainīsies!