Pēc šķiršanās ir ļoti svarīgi precīzi definēt nosacījumus saskarsmei ar bērniem, norāda Uvis Helmanis, četru bērnu tēvs, basketbola treneris un bijušais Latvijas basketbola izlases ilggadējais spēlētājs.
Helmanis, atklājot konferenci "Tēvi Latvijā 2017", kurā tika prezentēts jaunākais pētījums "Tētis uz 13 procentiem: Latvijas tēvi pēc šķiršanās", atklāja savu pieredzi.
"Man ir 45 gadi, esmu basketbolists. 1997. gadā pirmo reizi apprecējos, un no šīs laulības man ir 15 gadus vecs dēls Krišs un 19 gadus vecs dēls Kārlis. 2008. gadā mana laulība tika šķirta," stāstīja Helmanis.
Sportists atklāj, ka tad, kad aktīvi spēlējis basketbolu, ilgstoši bijis prom no mājām, bērnus vairāk audzinājusi viņu mamma. Bet arī tad, kad ieradies mājās, bijis noguris, tādēļ pārāk daudz laika ar ģimeni atpūtai nav veltījis. Kad ģimene atbrauksi ciemos pie Uvja uz kādu ārvalstu treniņniometni, bijis priecīgs, bet vienlaikus neapmierināts par izjaukto dzīves ritmu. "Bet, kad atgriezos no lidostas, no kuras ģimeni pavadīju uz Latviju, arī slikti jutos. Tādas dalītas emocijas," atklāts ir Helmanis.
Pēc šķiršanās tagadējam basketbola trenerim radušies vairāki secinājumi, kāpēc ar dēliem attiecības bijušas visai sarežģītas. Tagad gan tās esot krietni uzlabojušās, un vecākais dēls jau bieži prasa tētim padomus basketbola lietās, arī Kārlis devies uz ārzemēm spēlēt.
Reta kopābūšana, aizvainojums, dusmas, aizņemtība, komunikācijas trūkums – šīs lietas Uvis sapratis vēlāk, un tieši tas traucējis veidot labas attiecības ar dēliem, kuri dzīvoja Rīgā kopā ar mammu.
"Lai gan es dzīvoju Rīgas otrā galā un attālums ar mašīnu prasīja vien 25 minūtes laika, mēs tikāmies reti. Kaut kā nevarējām pieskaņoties. Man treniņi, sapulces, braucieni, arī puikām savas lietas. Arī šovasar puikas pie manis bija vien kādas četras, piecas dienas, bet tiešais kontakts ir ļoti vajadzīgs, pat pie apstākļiem, ka ir saziņa telefonā, internetā," secina Helmanis.
2012. gadā Helmanis apprecējās otro reizi, un sāka dzīvot kopā arī ar sievas dēlu Krišjāni, kuram tagad ir 11 gadu. "Mēs viens otru mācām, viņš man nemitīgi atgādina, ka viņam tagad ir pubertātes laiks. Mana sieva ir gudrāka par mani. Kad iepriekš Krišjānis uz maniem aizrādījumiem atteica: "Tu man neko nevari teikt, tu neesi mans tētis," es tiešām neko nevarēju iebilst, un es arī nepretendēju būt viņam tēvs, jo viņam ir foršs tētis, ar kuru mums ir ļoti labas attiecības. Sieva ierosināja nokristīt Krišjāni, un es esmu viņa krusttēvs, kuram ir pilnas tiesības arī kaut ko pateikt," stāsta Helmanis.
Tad Uvja un viņa sievas ģimenē piedzima meita Marta, kurai tagad ir četrarpus gadu. "Raksturs traks," tā par meitu Martu smejoties atzīst Uvis. Un pagāja laiciņš, kad ģimenē piedzima arī meitiņa Otīlija, kurai tagad ir pusotrs gads.
Tā kā Helmanim ir pieredze ar šķiršanās lietām, viņam radušies arī secinājumu, kā būtu jārisina jautājums par bērnu "dalīšanu". Viņaprāt, lai būtu laba komunikācija tēviem ar bērniem pēc šķiršanās ģimenē:
- Jābūt abpusējai vēlmei, ka bērns tiekas ar abiem vecākiem;
- Skaidriem principiem;
- Konsekventai pieejai.
Skaidrojot šos secinājumus, Helmanis stāsta, ka, piemēram, sievas dēls Krišjānis dzīvo pie abiem vecākiem – ir noteikts, kuras dienas nedēļā viņš pavada pie tēta, kuras – pie mammas. Un visiem viss ir skaidrs, bet šajos noteikumos nedrīkst būt nekādas nobīdes. "Daudzi tēti negrib konfliktus un mīļā miera labad piekrīt bērna mātei," uzsver Helmanis, kuram pašam reiz tā bijis – it kā sarunāts, ka ņems puikas, bet tad ir tālruņa zvans, ka dēliem nākamajā rītā esot agri jābrauc uz laukiem, ērtāk būs tā… Un tad arī tie tēti piekrīt, pieredzē dalās Helmanis.
Jau vēstīts, ka nodibinājums "Tēvi" pasūtīja pētījumu "Tētis uz 13 procentiem: Latvijas tēvi pēc šķiršanās", kuru veica pētnieki Klāvs Sedlenieks, Andris Saulītis un Kristīne Rolle. Tajā secināts, ka ar vai bez tiesas dalības, bet pēc šķiršanās tēvi ieņem "brīvdienu tēva" lomu, tiekoties ar bērniem no izjukušajām attiecībām lielākoties nedēļas nogalēs.
Pētījumā atklāts, ka Civillikumā noteiktais, ka abiem vecākiem ir vienādas tiesības un pienākumi attiecībā uz bērna aprūpi, realitātē parasti netiek īstenots. Turklāt atbildīgajās institūcijās par ģimenes lietām un tiesās dominē sievietes, tas veicina šķirto tēvu neuzticību pret valsts spēju lemt taisnu tiesu ģimenes lietās, secināts pētījumā.
Pētījuma rezultāti balstīti uz 14 intervijām (no tām deviņas – ar šķirtajiem tēviem), kā arī kvantitatīvi un kvalitatīvi izanalizējot pēdējo piecu gadu (2012-2016) tiesu spriedumus saskarsmes tiesību lietās.
Bērni pēc šķiršanās visbiežāk paliek pie mātes, noskaidrots pētījumā, bet šķirtajiem tēviem jāsadzīvo ar saskarsmes tiesībām ar bērniem no izjukušajām attiecībām. Ja vecāki savā starpā nespēj vienoties par šīm saskarsmes tiesībām, jebkurš no vecākiem var vērsties tiesā, lai tā noteiktu šo tiesību īstenošanas kārtību. Plašāk par pētījumu lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
