Kad vecāki ir 'ku-kū': desmit problēmas bērnu tiesībās advokātu skatījumā

Kad vecāki ir 'ku-kū': desmit problēmas bērnu tiesībās advokātu skatījumā
Foto: Shutterstock

Ja vecāki ir normāli, šķiršanās process norit solīdi un visu iespējams izrunāt, savstarpēji vienojoties. Turpretim, ja viens vai pat abi vecāki ir "ku-kū", tad šķiršanās lieta nonāk līdz tiesai, un sākas bērnu dalīšana, kas ir ļoti emocionāls un smags process, to Advokatūras dienu atklāšanas pasākumā uzsvēra Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) loceklis un advokāts Raivo Sjademe.

No 13. līdz 17. martam vairāk nekā 160 zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Šogad īpaša uzmanība veltīta bērnu tiesībām, jo ģimenes visbiežāk juridisko palīdzību meklē uzturlīdzekļu, aizgādības un saskarsmes jautājumos.

Advokātu padome norāda, ka katra desmitā civillieta ir saistīta ar bērnu tiesībām. Lūk, piedāvājam ZAP apkopotās top 10 problēmas bērnu tiesībās, par ko visbiežāk cilvēki vēršas advokatūrā!

1. Nemaksā uzturlīdzekļus

Šī problēma ir pašā pirmajā vietā. Kā norādīja advokāts Dāvis Volksons, pat ja laulātie ir šķīrušies vai bērns nedzīvo kopā ar kādu no vecākiem, abu pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Vienošanās par uzturlīdzekļu maksāšanu ir spēkā neatkarīgi no finansiālām vai darba vietas izmaiņām. Tomēr vecākam ir tiesības prasīt gan uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, gan samazināšanu. Strīda gadījumā no šķirti dzīvojošā vecāka piedzenamā uzturlīdzekļu summu nosaka tiesa, ņemot vērā konkrētā bērna vajadzības, vecāku spējas un mantas stāvokli. Advokāts minēja, ka praksē ir dažādi gadījumi, piemēram, pat viens no vecākiem pieprasa atmaksāt bērniem divas reizes gadā atpūtu Spānijā kopā ar aukli.

2. Bērna dalīšana

Nav pieļaujams, ka bērns tiek uztverts kā tirgošanās objekts, uzsvēra Volksons. ZAP uzskata, ka bērns nedrīkst būt līdzeklis, ar kuru pieaugušie risina savas personiskās attiecības, to emocionāli noskaņojot, manipulējot un uzpērkot. Bērnam ir tiesības tikties ar abiem vecākiem, un attiecību uzturēšana ir ne tikai abu vecāku tiesības, bet arī pienākums, lai nodrošinātu harmonisku bērna attīstību. Ja viens vecāks vēlas iegūt atsevišķu aizgādību, viņam ir jāpierāda, ka kopīgas aizgādības turpināšana apdraudēs normālu bērna attīstību. Turklāt, kā norāda ZAP, aizgādība nav tikai tiesības pārstāvēt bērnu, bet arī pienākums viņu uzturēt, audzināt, nodrošināt ar mājokli, veselības aprūpi, apģērbu, ēdienu un izglītot.

Kad vecāki ir 'ku-kū': desmit problēmas bērnu tiesībās advokātu skatījumā
Foto: Publicitātes foto

3. Vecāki nepilda tiesas nolēmumus

Tam vecākam, kurš dzīvo atsevišķi, ir tiesības būt informētam par bērna veselību, sekmēm, sadzīves apstākļiem. Ja vecāks nepilda tiesas nolēmumu, piemēram, atsevišķi dzīvojošam vecākam liedzot saskarsmi ar bērnu, tiesu izpildītājs vēršas tiesā, kas var uzlikt naudas sodu vai situācija var pat nonākt līdz kriminālprocesam par ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma, un bāriņtiesai, lai tā lemtu jautājumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Volksons uzsvēra, cik svarīgi jau sākotnēji tiesā atrunāt to, kāds būs vecāku saziņas veids un tieši cik bieži tas notiks. Bieži praksē gadoties, ka šķirti dzīvojošais vecāks ierodas pēc bērna, bet viņa nav, uz ko otrs vecāks tik atrauc: "Ai, izgājām pastaigāties!".

4. Nelabvēlīgi dzīves apstākļi

Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Volksons uzsvēra, ka zemi vecāka ienākumi, bezdarbnieka statuss vai slimība nevar būt par iemeslu, lai liegtu iespēju audzināt un aprūpēt bērnu. Tomēr, protams, bērna dzīvesvietai ir jābūt piemērotai un drošai. Advokāts gan piebilda, ka praksē daudzkārt ir pierādījies, ka bērnam ir svarīgi vecāki nevis tā vide apkārt, kas nereti patiešām nav viņam piemērota. Tādēļ arī ZAP mudina sabiedrību nebūt vienaldzīgiem un ziņot dienestiem, ja ir aizdomas, ka bērns netiek pienācīgi aprūpēts.

5. Aizgādnis apdraud bērnu

Runājot par šo topa problēmu, Volksons atgādināja, ka nu jau pilnā sparā dzīvē darbojas norma, kas ļauj vērsties tiesībsargājošās institūcijās, lūdzot, piemēram, vardarbīgam tēvam tuvoties ģimenei. Tāpat, piemēram, aizgādības tiesības var tikt atņemtas, ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi, uzraudzību, un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

6. Neatzīst paternitāti

Šī arī ir viena topa problēmām. Volksons atzina, ka nereti gadās, ka strīda laikā sieviete paziņo: "Un vispār – tas nemaz nav tavs bērns!". Šis jautājums var aktualizēties dažādos gadījumos. Reģistrējot bērna piedzimšanu, dzimšanas reģistrā parasti norāda tā māti un tēvu. Ja vecāki nav laulāti, paternitāti atzīst ar vecāku kopīgu iesniegumu. Taču paternitāti var noteikt arī tiesas ceļā ar DNS ekspertīzi. Tiesā var vērsties gan māte, gan pats bērns pēc pilngadības sasniegšanas.

7. Nesaskaņoti aizved bērnu uz ārzemēm

Šīs ir vienas no smagākajām, sāpīgākajām un emocionālākajām lietām, atzina advokāts Volksons. Viņš atzīmēja, ka, pat dodoties īslaicīgā ceļojumā, ir nepieciešams vienoties ar otru vecāku, informējot par šādu braucienu. Taču, kā zināms, ir gadījumi, kad kāds no vecākiem jau dzīvo ārpus Latvijas, un pie izdevības, bērnu paņem pie sevis.

8. Vardarbība ģimenē un ārpus tās

Par šo problēmu Volksons vēlreiz atgādināja, ka tiesa var piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, nosakot pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, netuvoties mājoklim, aizliegumu jebkādā veidā sazināties.

9. Nepilngadīgais pārkāpj likumu

Ja nepilngadīgais pārkāpj likumu, nodarītos zaudējumus un administratīvo sodu līdz bērna 18 gadu vecumam sedz vecāki. Kriminālatbildība iestājas no 14 gadiem. Ja bērns sistemātiski pārkāpj likumu, tas var novest pie vecāku tiesību ierobežošanas, šo atgādina Volksons.

10. Bērns 'ierauts" civilprocesā vai kriminālprocesā

Dažkārt nepieciešama bērna tiesību un interešu pārstāvēšana tiesā mantojumu lietā vai citā civiltiesiskā konfliktā, kad vecāki strīdas par mantu, kas faktiski piekrīt bērnam – vecvecāka testaments, dāvinājuma līgums vai tiek vērsta piedziņa uz bērnu mantu, vai celta īpašuma prasība. Ja bērns ir kā cietušais kriminālprocesā, tam ir tiesības uz advokātu un tiek piemērota īpaša pratināšanas kārtība gan pirmstiesas procesā, gan tiesā.

Sievietes izglītotākas juridiskajās niansēs

Sjademe atzina, ka sievietes parasti ir daudz zinošākas bērnu tiesībās. Viņas atnākot pie advokāta, jau pamatlietas ir noskaidrojušas pašas, lūdzot vien palīdzību kādās juridiskajās niansēs. Turpretim vīrieši bieži atnākot kā baltas lapas: "Labdien, es gribu sievu iesūdzēt tiesā", no pieredzes stāsta advokāts.

Kad vecāki ir 'ku-kū': desmit problēmas bērnu tiesībās advokātu skatījumā
Foto: LETA

Visbiežāk patiesā problēma esot nevis juridiska, bet cilvēciska. Tā ir nesarunāšanās savā starpā. Sjademe stāsta, ka viņš bieži klientiem iesaka uzrakstīt otram vēstuli, ja jau nav iespējams visu izrunāt sarunā. "Labāk slikts miers nekā labs karš", tā uzskata Sjademe, kurš bieži ģimenes strīdos iesaka tomēr mēģināt savstarpēji vienoties un visu nokārtot pie notāra, nesteidzoties uz tiesu. Protams, abiem gan ir jāatrodas piekāpšanās robežas.

"Kad dala bērnus, tas ir drūmi. Ja dala mantu, tātad, ir ko dalīt, un šīs lietas jau ir interesantas," jokojot atzina Sjademe, kurš aicina izmantot iespēju, lai saņemtu bezmaksas konsultāciju pie advokātiem. Pieteikties konsultācijai var šeit, tāpat kā aplūkot to advokātu sarakstu, kuri iesaistījušies šajā akcijā.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti