Kāpēc būt par divu bērnu tēti ir tik piņķerīga māksla – mammas skatījums
Foto: Mayur Gala / cc

Pirmie mēneši ir viens milzu noskrējiens, taču ar laiku ikdienas ritms paliek mierīgāks, ar jaunajiem "darba pienākumiem" tiek aprasts, un nu jau var sākt arī dzīvi lēniem malkiem baudīt. Jo ir taču tik skaisti, ka agrā rītā gultā ielien veseli divi mazu, vēsu pēdiņu pāri un sāk tēti kutināt, un ap kaklu apķeras un samīļo veselas četras mīļuma pilnas rokas, šāds secinājums radies divu bērnu mammai Rutei Kaktiņai, kura ģimenes veidotajā blogā "Kaktinsblog" nolēmusi paraudzīties uz piņķerīgo mākslu no tēta pozīcijām.

Lūk, Rutes sagatavotais redzējums par to, kā tas ir būt divu bērnu tētim, ar kuru viņa dalās arī ar portāla "Cālis" lasītājiem (fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs - red.)!

"Reiz sensenos laikos, kad zāle patiešām bija zaļāka un debesis zilākas, kad lauva ar jēriņu vēl spēlēja ķerenes, savukārt zoss lapsai knābāja kažokā saķērušos dadzīšus, Ādams pa Paradīzes dārzu staigāja apmulsis. Jo nezināja, no kura gala lai ķeras klāt tiem auggkopības un dzīvnieku kopēja pienākumiem. Bet Dievs gan zināja, ka visefektīvāk ir strādāt tandēmā!

Un tā tika radīta Ieva. Tā toreiz, tajos sensenajos laikos, tika izdomāta viena no pasaules brīnišķīgākajām lietām – ģimene. Daudz kas ir mainījies, lauvas jau ir apēdušas savus jēriņus, taču ģimene vēl arvien ir viena no foršākajām lietām, ko cilvēks var piedzīvot. Un es nezinu, vai varētu to tik droši apgalvot, ja mans "Ādams" būtu kāds cits, nevis mans Kārlis. Un tam ir tūkstotis un viens iemesls, kas apstiprina šo manu apgalvojumu. Bet vismaz puse no šiem iemesliem ir saistīta ar Kārli kā tēti.

Pirms dažiem gadiem es "uzmetu uz papīra" nelielu sarakstiņu ar iemesliem, kāpēc būt par tēti, manuprāt, ir tik nežēlīgi sarežģīti, bet vienlaikus arī nenovērtējami skaisti (par to, cik grūti viegli forši īpaši ir būt tētim). Šo gadu laikā mūsu ģimenei ir pievienojies vēl viens mazs spulgacītis, tad nu likumsakarīgi, ka saraksts ir tikai audzis un pārtop par "Kāpēc būt par divu bērnu tēti ir tik piņķerīga māksla".

Tad nu sāksim no paša sākuma. Nu, ne gluži no paša, bet no brīža, kad otrais mazulis jau ir puncī, pirmais vēl arvien drasē apkārt, savukārt laimīgā māmiņa nespēkā, nelabumā un varbūt arī nelielā šoka stāvoklī guļ dīvānā un izmisīgi pārlasa visas pieejamās "Cāļa" diskusijas un "Youtube" video par grūtniecību un dzemdībām (jo pirms pāris gadiem piedzīvotais ir izlietoto pamperu, apēsto biezenīšu, sadauzīto ceļgalu un miega dziesmiņu apklāts, aizmirsts un varbūt pat apzināti izslēgts no apziņas, ja pirmā pieredze gluži jauka nav bijusi).

Ko tikmēr dara tētis? Viņš ieslēdz savas superspējas un papildus ģimenes nodrošināšanai ar iztiku, pārņem arī tos darbiņus, kuri parasti bijuši sievas atbildība. Kamēr daži no tiem sagādā zināmas neērtības (netīrās veļas regulāra mazgāšana, tualetes beršana, atbildēšana uz 1001 "Tēti! Tēti!"), tad citi tomēr nospēlē par labu, piemēram, ēst gatavošana. Jo iemesls "es nemāku gatavot neko citu, kā tikai makaronus!" ir pietiekams, lai nu katru dienu ēstu vīriešu visu laiku un paaudžu mīļāko ēdienu – "makaronus ar sieru un kečupu", savukārt vakariņās pasūtītu picu. Tā kā nelabumu nomocītā grūtniece no virtuves turas pa gabalu, tad vīra un dēla gastronomiskā uzdzīve viņai atklājas tikai mēneša beigās, budžeta galus velkot kopā.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!