Vai aizliegums iet uz draudzeņu tusiņu, ja vilks minisvārkus un augstpapēžu kurpes, ir nepamatota greizsirdība, vai to varētu interpretēt arī kā noderīgu stila padomu? Vai cits gadījums – abiem kopā ejot kā viesiem uz kāzām, aizliedz/iesaka/pieprasa/lūdz nevilkt kleitu ar lielu dekoltē vai atkailinātu muguru.
Minisvārki, salīdzinot tos ar daudziem citiem apģērbiem, tiešāk apliecina sievietes seksuālo pievilcību. Tomēr nevar apgalvot, ka tie vienmēr apliecina valkātājas seksuālu iniciatīvu, vai arī nepastāvību partnerattiecībās. Vai tas, ka vīrieša dzīvesbiedre kaut kur dodas īsos bruncīšos, ir vai nav pamats vīrieša bažām un aizdomām?
Lieki teikt, ka parasti tām nav nekāda pamata. Bieži nav arī nekādu domstarpību, un ne tikai tādēļ, ka vīram viss vienalga. Jo patiesāki abi ir viens pret otru un pret sevi, jo dziļāka interese par otru, jo mazāk pārpratumu.
Viedokļi un komentāri no "Cālis.lv" foruma
- Nekā es nereaģētu, vilktu to, ko pašai gribas un miers. Nav vēl tāds vīrietis piedzimis, kuram būtu teikšana par manām lupatām. Nē, nu ir jau mēģinājuši, bet ne vīrieši – kaimiņu tantes un līdzīga suga, bet jebkurā gadījumā es ģērbjos kā pašai patīk, kā tai brīdī jūtos labi un ērti.
- Es ieklausītos pamatotos argumentos un tad izdarītu secinājumu. Bieži vien vīriešiem izrādās taisnība, jo viņi redz no malas to, ko sieviete neredz. Jāzina gan, kā padomos vispār ieklausīties. Draudzenēm ne vienmēr var ticēt.
- Ja vien vīrietis nav stilists un gejs, neko viņš nejēdz. Iebildums – ne vienmēr, bet starp gejiem ir vairāk veču, kam ir stila izjūta, nekā starp heteroseksuāļiem.
- Vecis ģērbjas tā kā es saģērbju, jo, kad iepazināmies nekādi īpašie apģērba kritēriji viņam nebija. Tagad saģērbts tā, kā patīk man, un kopā izskatāmies labi.
- Ir jau arī tādas nolemtās, kurām vienkārši nav stila izjūtas. Saģērbjas un domā, ka nu tik ir baigais skaistums. Stila sajūta nav nekādā veidā iemācāma! Kaut kādu knifiņus var iemācīties, bet ja stila sajūtas nav, tad arī nav un nebūs.
- Mini svārciņi arī mēdz būt dažādi. Ir pilnīgs bezstils un ir pat ļoti gaumīgi svārciņi. Galvenais ir tas, kā pati sieviete jūtas attiecīgajā apģērbā!
- Ja manam vīram būtu teikšana, tad man skapī būtu tikai minisvārki un minikleitas.
- Ja cilvēki viens otru ciena, tad viņi neko viens otram neaizliedz.
- Ja mans bijušais, kuram ir gari blondi mati, noskūtos uz nullīti, es laikam nošautos. Ik pa laikam atgādināju, ka matus griezt nedrīkst. Ja viņš to izdarīs, tad es arī nogriezīšu savas cirtas! Tāpēc ļoti vienkārši skatos uz to, ja vīrietis izsaka savu vēlēšanos, ko redzēt uzvilktu sievietei.
- Arī greizsirdīgie dažādi var formulēt savu prasību, bet tā tik un tā būs prasība, nevis ieteikums. Ieklausīties nav tas pats kā bez ierunām sekot ieteikumam (vai pavēlei). Līdzko kaut kas ir aizlieguma vai pavēles formā, tā der aizdomāties nopietni, bet par vīrieti, ne drēbēm.
- Vīrs pateica, ka bikses ir domātas vīriešiem! Bet tad, kad es uzvelku bikses, no viņa neskan teksts: Tu BIKSES NEDRĪKSTI vilkt! Viņš pieņem un saprot, ka dažreiz biksēs ir ērtāk. Manējais ir aizliedzis vilkt lielos T-kreklus un garās pidžamas, bet ja kādreiz arī uzvelku to lielo T-kreklu, nost jau nerauj.
- Ievēroju, ka esot kopā ar šo vīrieti, man pašai ir vēlme kļūt sievišķīgākai – kedas tikai sportošanai, vairāk tēmēju uz kurpītēm, svārkiem, kleitām (ko iepriekš praktiski nenēsāju). Ne tāpēc, ka viņš būtu teicis kaut ko, bet iekšēji tāda sajūta.
- Kāzas ir laimīgākā diena sievietes mūžā, jo tā ir vienīgā diena, kad viņa no rīta pamostoties zina, ko šodien vilks.
Psihoterapeita Viktora Ozoliņa komentārs: "Lasot dāmu komentārus, redzams, ka ir par visu padomāts. Gandrīz katrs pazīst tādus pārus, kuros laba izjūta un izpratne jautājumos par apģērbu ir vai nu vienam, vai otram, vai abiem, vai arī abiem gaume ir pieticīga. Tas, vai viņai un viņam ir domstarpības par viņas svārku garumu, var būt saistīts ar gaumi, nevis ar greizsirdību.
Tāpat iespējams, ka partneris nav ļoti greizsirdīgs, bet ir, piemēram, konservatīvs: "Mums vairs nav sešpadsmit, un man ir neērti, ja tu ģērbies kā spoks" vai valdonīgs: "To, kurš un cik skatīs tavas glītās kājas, noteikšu es".
Dažas sievietes komentāros iesaka – ja tā ir agresīva prasība, uzreiz redzams, ka greizsirdība – jābēg prom, jo ar greizsirdīgu vīrieti nebūs nekāda dzīve. Vai greizsirdība ir jāapkaro un kā, kas tā tāda vispār ir – šaubas par sevi vai esmu pietiekami labs?
Nevar teikt, ka greizsirdība būtu vispār nevēlamas jūtas. Attiecībās tā ir, vairāk vai mazāk, bet neizbēgama. Šo pārdzīvojumu kopumu nevar skaidrot tikai ar kāda šaubām par savu nozīmību un pievilcību. Taču tas ir būtisks greizsirdības aspekts un biežs iemesls, kādēļ par savu greizsirdību ir grūti runāt, vai vispār to pieminēt: aizdomas par to, ka es neesmu pietiekami labs, nereti nozīmē arī kaunu.
Greizsirdība rodas situācijās, kuras izjūtam kā sāncensību ar vienu vai vairākiem citiem par vēl kāda ļoti nozīmīga cita (citas) labvēlību, simpātijām, mīlestību. Lai šīs jūtas varētu uzrasties, vajadzīgas vismaz trīs personas, tā sauktais attiecību trijstūris.
Greizsirdīgi var būt arī tie un tās, kas īpaši necieš no mazvērtības jūtām: daudziem kopš agras bērnības ir diezgan smaga pieredze, ka par mīļoto cilvēku uzmanību ir vienmēr ar kādu jācīnās, un arī pašreizējā dzīvē var gadīties pa konkurentam. Ja nu viņš ir pastāvīgi un nepamatoti greizsirdīgs, tad pilnīgi iespējams, ka tiešām nejūtas drošs par to, cik ir pievilcīgs savai partnerei, vai arī dzīvo ar dziļām, varbūt neapzinātām šaubām par to, vai mīlas attiecības bez dramatiskiem trijstūriem vispār ir iespējamas.
Kā vērtēt ultimātus, pavēles ģimenes dzīvē?
Pavēles un kategoriski aizliegumi, par ko lai tie būtu, var radīt aizvainojumu un, lai vai kā, neatrisina attiecību problēmas. Taču, kā jau parasti, par jūtām un attiecībām runājot, vienkāršas atbildes nav. Viss, arī partneres draudzeņu ballīte, vienmēr notiek kopdzīves un esošo attiecību kontekstā. Vissarežģītākajā gadījumā tas var ietvert arī ieilgušu nesaprašanos un smagas jūtas, par kurām abi nerunā.
Principā, aizdomīgajam vīrietim dažkārt var būt taisnība, pieņemot, ka šoreiz viņas īsie svārki nozīmē vēl kaut ko citu, nekā agrāk un citreiz... Visdrīzāk, nevis nodomu pievilināt citu vīrieti, bet kaut ko bez vārdiem pateikt – piemēram, es spēju vairāk patikt pati sev, kad neesmu kopā ar tevi, vai arī izkarot vairāk sava vīrieša uzmanības – ja ne ar labu, tad cenšoties provocēt greizsirdību.
Tās pašas domas un bailes, kas ir greizsirdības pamatā, var radīt arī pastāvīgu nesaprašanos un apgrūtināt vai izjaukt pāra attiecības. Taču tas, vai partnerim piemīt nepamatots aizdomīgums un greizsirdīgums, parasti ir pamanāms arī citkārt un citā veidā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
