Nevarēt ir vieglāk nekā varēt – profesore Gunta Ancāne skaidro, kas ir psihes higiēna
Foto: Shutterstock

Ģimene ir bērni kopā ar vecākiem – tie ir priecīgi un laimīgi ļaudis. Tas nozīmē psihiski un ķermeniski veseli cilvēki, kuri priecājas viens par otra klātbūtni, pārsvarā ir labā garastāvoklī, dzīvo savu dzīvi un izbauda to. Lai veselības traucējumi nerastos, ir labi ievērot psihes higiēnu, respektējot vairākas psihiskajai veselībai raksturīgas pamatatziņas, uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Dr.med. Gunta Ancāne.

Viņa ir sagatavojusi atziņu un ieteikumu krājumu "Vecākiem. Par sevi un bērniem". Šis izdevums ir atziņu krājums, ko profesore dāvina Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē. Krājums ir pieejams bibliotēkās, bet profesore laipni piekritusi ar vērtīgo informāciju dalīties arī ar portāla "Cālis" lasītājiem.

Lūk, turpmāk iepazīsties ar Ancānes sagatavotajām 48 atziņām par to, ko nozīmē psihes higiēna!

1. Par savu dzīvi domāt savas domas un izlemt pašam, citu padomi reti der. Arī vecāku padomi reti der. Jo, pirmkārt, citu padomi zināmā mērā izriet no viņu neapzinātās vēlmes ietekmēt mūsu rīcību tā, lai viņu pašu komforta zona būtu pasargāta. Otrkārt, neviens cits nespēj sajust un izjust to, kā mēs patiesībā jūtamies un ko patiesībā vēlamies.

2. Katra cilvēka pirmais uzdevums – sakārtot savu dzīvi, savu "karaļvalsti". Kad cilvēks jūtas labi, arī viņa ģimenes locekļi, radi, draugi jutīsies labi.

3. Bērns, vēlāk jau pieaugušais, dzīvo dzīvi ar vecāku dotajām vērtībām – apzināti un neapzināti. Kāda nelaime cilvēkam, ja vecāki tās iedevuši greizas, pliekanas, dumjas! Tas ir nelaimīgs liktenis.

4. Aiz paša labsajūtas otrajā vietā liekama bērnu labsajūta. Tie ir neaizsargāti, bezpalīdzīgi, paši sev emocionālu un fizisku labsajūtu nodrošināt nespēj. Tas ir process, kurā notiek nemitīgi līdzsvara meklējumi starp nepieciešamību bērnu vajadzības nolikt pirmajā vietā un savu nepieciešamību respektēšanu.

5. Vecvecāku intereses un vēlmes ģimenē nekad nav pirmajā vietā. Psihiski veseli vecvecāki to arī nemaz neprasa. Tā būtu destruktīva pieeja ģimenei, valstij, skatīšanās atpakaļ. Psihiski veseli cilvēki skatās uz nākotni, uz dzīvi un attīstību, par svarīgākajām uzskatot bērnu nepieciešamības un vēlmes. Vecvecāki par to mazliet skums, bet prieks par mazbērnu prieku ņems pārsvaru.

6. Cilvēka dzīves pamatprocess – nemitīga un nepārtraukta attīstība. Sasniedzama galamērķa nav. Process iestiepjas bezgalībā. Aiz katras sasniegtās virsotnes paveras nākamā. Cilvēks vienmēr var vēl tālāk, dziļāk, augstāk, izteiksmīgāk, saprotamāk, spožāk, vienkāršāk, komplicētāk.

7. Attīstība prasa pūles, darbu, ir sāpīga. Katrs jauns domāšanas un darbošanās līmenis dzimst ar pūlēm un sāpēm, pārvarot neticību saviem spēkiem, nevēlēšanos atkal saspringt, ietverot bezpalīdzības, bezcerības un nevarēšanas izjūtas.

8. Attīstība prasa spēju atšķirt prioritātes – sīkās problēmas risināt ātri, lieki spēku netērējot, enerģiju mērķtiecīgi saglabājot lielajiem, sarežģītajiem jautājumiem, pie kuriem mēdzam strādāt gadiem (labas izglītības iegūšana, biznesa izveidošana u.c.).

9. Attīstība prasa spēju kritiski analītiski domāt, izvērtēt dzirdēto, lasīto, norobežoties no aplamībām, piemēram, aicinājuma dzīvot viegli. Lietas sabrūk viegli, bet rodas nopietnā, pūles, atbildību, sasprindzinājumu pieprasošā darbā.

10. Savas intereses aizstāvēt svarīgi iemācīties pēc iespējas agri. Cīņa par savas personības robežu, tāpat kā par savas valsts robežu, aizstāvēšanu ir pastāvīga.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!