Projektā 'Jauniešu garantijas' līdz šim atbalstu saņēmuši vairāk nekā 14 000 jauniešu bezdarbnieku

Projektā 'Jauniešu garantijas' līdz šim atbalstu saņēmuši vairāk nekā 14 000 jauniešu bezdarbnieku
Foto: Shutterstock

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotā Eiropas Savienības (ES) fondu projektā "Jauniešu garantijas" līdz šim atbalstu saņēmuši 14 616 jaunieši bezdarbnieki, 11. augustā preses konferencē par jauniešu iespējām ceļā uz darbu teica NVA direktore Evita Simsone.

Viņa informēja, ka līdz 2018. gadam atbalstu plānots nodrošināt 19 000 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

Pēc Simsones paustā, visbiežāk ar bezdarbu jaunieši saskaras izglītības līmeņa dēļ, jo tikai 16 procentiem projekta nodarbinātības pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ir augstākā izglītība. 32 procentiem jauniešu bija profesionālā izglītība, 26 procentiem - vidējā vispārējā izglītība, 23 procentiem - pamatizglītība, bet trīs procentiem izglītības līmenis bija pat zemāks par pamatizglītību.

Kā teica labklājības ministrs Jānis Reirs (V), projekts "Jauniešu garantijas" palīdz pārraut apburto loku, kad jaunietis nevar iegūt darbu, jo viņam nav pieredzes, savukārt pieredzi nevar iegūt, jo nav iespējams iegūt darbu.

Reirs arī atgādināja, ka Latvijā projekts "Jauniešu garantijas" bijis tik veiksmīgs, ka ES apturēja projektam turpmāk paredzēto finansējumu, jo finansējums no ES fondiem paredzēts valstīm, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir lielāks par ES vidējo. Latvijā jauniešu bezdarbs samazinājies līdz 18 procentiem, kas ir zem ES vidējā rādītāja.

Vienlaikus Reirs norādīja, ka NVA un Labklājības ministrija (LM) sarunās ar Eiropas Komisiju veiksmīgi panākusi, ka šis ES fondu projektu varēs turpināties līdz pilnīgai finansējuma apguvei. Turklāt arī nacionālā līmenī panākts, ka projekts turpināsies, jo tālāk atbalstu jauniešu nodarbinātības veicināšanai plānots integrēt kopējās bezdarbnieku atbalsta programmās.

Reirs uzsvēra, ka projekts "Jauniešu garantijas" ir svarīgs Latvijai, tāpēc būtiski, lai programma nepārtrūktu arī bez ES fondu finansējuma. "Prieks par katru darba devēju un darba meklētāju, kuri viens otru ir atraduši," piebilda Reirs.

Simsone pavēstīja, ka projektā populārākās jauniešu izvēlētās profesionālās apmācību programmas ir "Lietvedis", "Projektu vadība", "Apsardzes darbs", "Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē" un "Klientu apkalpošanas operators".

Vienlaikus jauniešu vidū populārākās profesijas pirmajā darba pieredzē ir pavārs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pārdevējs konsultants, grāmatveža palīgs un viesmīlis. Populārākās profesijas darbam nepieciešamo iemaņu attīstīšanā nevalstiskajā sektorā ir kultūras pasākumu organizators, projekta vadītāja asistents, administrators, biroja administrators, kā arī projektu asistents. Savukārt subsidētajās darba vietās jauniešiem visvairāk interesējušas tādas profesijas kā palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pārdevējs konsultants, asistents personām ar invaliditāti un interešu pulciņa audzinātājs.

Pēc Simsones teiktā, jaunieši, kuri iesaistās projektā "Jauniešu garantijas", katru mēnesi saņem stipendiju 150 eiro apmērā, savukārt tie, kas dzīvo tālu no projekta norises vietām, saņem arī mobilitātes atbalstu, lai segtu transporta izdevumus.

Kā informēja LM, projektā "Jauniešu garantijas" patstāvīgā darbā iekārtojušies 31 736 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem, turklāt 406 jaunieši ieguvuši pirmās darba pieredzes atbalstu pie darba devējiem.

Tāpat projekts sniedzis iespēju 1 618 jauniešiem gūt iespēju strādāt subsidētajās darba vietās, 3443 jaunieši darba pieredzi ieguva, strādājot sabiedrības labā nevalstiskajās organizācijās, 9751 jaunietis apguva darba tirgū pieprasītās profesionālās un neformālās izglītības programmas, un vienlaikus 1912 jauniešu iepazinās ar iespējamo nākotnes profesiju pasākumā "Darbnīcas jauniešiem. Kopumā projekta karjeras konsultanti snieguši vairāk nekā 123 000 konsultāciju.

LM norāda, ka projektā "Jauniešu garantijas" jauniešiem tiek piedāvātas dažādas apmācību iespējas, piemēram, iespēja iegūt profesiju un pilnveidot profesionālās zināšanas, apgūt arī neformālo izglītību, tostarp apgūt svešvalodas, datorzinības, valsts valodu, transportlīdzekļa vadīšanu un citas prasmes, turklāt projekta jauniešu darbnīcās tiek dota iespēja jauniešiem izvēlēties nākotnes profesiju, iepazīstot dažādas profesionālās apmācības programmas.
Vienlaikus jauniešiem projektā tiek piedāvātas arī atbalsta aktivitātes - konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, tostarp individuālas un grupu konsultācijas, kursi, lekcijas un citi pasākumi, atbalsts jauniešu reģionālajai mobilitātei, proti, jau pieminētā ceļa izdevumu apmaksa uz darba vai mācību vietu un atsevišķās situācijās pat dienesta viesnīcas apmaksa, kā arī karjeras konsultācijas.

Projektā "Jauniešu garantijas" kopējais finansējums no 2014. gada līdz 2018. gadam ir 33 977 163 eiro, savukārt periodā no 2014. gada līdz 2017. gada pirmajos sešos mēnešos projekta īstenošanas pasākumiem tika novirzīti 21 780 584 eiro, kas veido 64 procentus no "Jauniešu garantiju" budžeta.

Kā iepriekš informēja LM, būtiski šķēršļi, kas Latvijā traucē jauniešiem iekārtoties darbā, ir pieredzes, iemaņu un prasmju trūkums. NVA īstenotais ES fonda projekts "Jauniešu garantijas" viņiem palīdz šos šķēršļus pārvarēt, iekļauties un kļūt konkurētspējīgiem darba tirgū.

Source info

LETA


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!