1. Bērns vēlas precēt tēti vai mammu. Ir vecuma posms, kad bērns izjūt simpātijas pret pretējā dzimuma vecāku. Šādos gadījumos bērnam var teikt: "Tu varēsi precēties, kad būsi pieaudzis, un noteikti izvēlēsies kādu tikpat jauku cilvēku, kā tētis vai mamma."

2. Interese, no kurienes rodas bērni un kas ir sekss. Ikviens vecāks pats var atrast īstos vārdus, kā paskaidrot, kas ir sekss. Ja izturas un atbild mierīgi un droši, bērns saprot, ka sekss ir dabiska romantisku attiecību sastāvdaļa. Jāskaidro atbilstoši vecumam un bērna sapratnes līmenim. Parasti viņu zinātkāri pilnībā apmierina tamlīdzīgas atbildes: "Tās ir īpašas attiecības starp pieaugušajiem. Sekss ir tad, kad mamma ar tēti guļ vienā gultā un ir ļoti cieši kopā. Seksa laikā mamma un tētis rada bērniņu. Mammai vēderā ir oliņas, savukārt tētim sēkliņas. Kad tās saplūst, tad mammai vēderā sāk augt bērniņš."

3. Jautājums, kādēļ mammai nav "krāniņa". Interese par dzimumatšķirībām ir dabiska. Vecumā, kad bērns sāk par to interesēties, bērns pats piešķir nosaukumus vai ar vecākiem kopā var izdomāt tādus dzimumorgānu nosaukumus, ko nekautrējas lietot, arī sabiedrībā esot. Atrodi laiku, kad runāt ar bērnu par intīmiem tematiem. Tāpat stāsti par drošību, piemēram, uzsver, ka sveši cilvēki nedrīkst aiztikt bērna intīmās vietas ar rokām vai likt izģērbties.

4. Komentāri par citu cilvēku izskatu. Bērniem nepatīk garas un sarežģītas atbildes. Visvienkāršākā atbilde, runājot ar mazo par vizuālo ārieni, ir – cilvēki mēdz būt dažādi, katram matu krāsa vai garums var atšķirties, cits ir lielāks, cits – mazāks. No mazotnes bērnu var mācīt saskatīt līdzības vai atšķirības gan dabā, gan cilvēkos. Māci neizsmiet atšķirīgo vai citādo.

5. Pārdomas par nāvi. Vai es nomiršu? Šis jautājums liek ne gluži sarkt, tas mudina apdomāt, kā tieši mazajam pastāstīt par tik dabīgiem dzīves procesiem, kā dzīve un nāve. Noteikti nevajadzētu melot, vai izvairīties no šī jautājuma. Var atbildēt: viss, kas ir dzīvs, reiz nomirst, bet tev vēl gara dzīve ir priekšā. Tāpat arī mazajam var stāstīt par ritējumu dabā, velkot paralēles ar cilvēka dzīvi.

"Vecākiem tas var būt izaicinājums atbildēt uz bērnu šķietami vienkāršajiem, tomēr grūtajiem jautājumiem. Tie var likt vecākiem justies neērti, mulsinoši, likt aizdomāties, kā atrast pareizos vārdus, kā izskaidrot notikumus un lietas bērnam saprotamā veidā. Mazajiem piemīt dabīga zinātkāre izprast procesus, vārdus vai jēdzienus, ko nesaprot. Viņi mēdz būt arī ļoti godīgi un ir neiecietīgi pret netaisnību, tādēļ nevajadzētu mānīties vai izvairīties no atbildēm. Reizēm pareizās atbildes meklējumos, skaidrojumi, kas tiek izmantoti, nav tik nozīmīgi, cik vecāku reakcija uz neērtajiem jautājumiem," saka Z. Avotiņa.

Kā psiholoģe iesaka rīkoties "neērtajās" situācijās lasiet šeit