Marsa dienas sāk kļūt īsākas – kas sarkanajai planētai lēcies?  (2)

"InSight" misijas pēdējā diena ar oficiālu paziņojumu no NASA pienāca 2022. gada 21. decembrī. Pēdējā ziņa no zondes tika saņemta nedēļu iepriekš. Putekļi bija uzvarējuši – saules enerģijas paneļi vairs nespēja nodrošināt pat minimāli nepieciešamo, lai zondi darbinātu. Tomēr gandrīz trīs gadus ilgušās darbības laikā "InSight" savāca tik daudz datu, ka pietiks ilgam laikam. Tostarp nu zinām, ka Marsa diennaktis jeb soli kļūst īsāki.

Šoreiz neieslīgsim detaļās par dažādiem veidiem, kā mērīt diennakts garumu. Arī uz Zemes diennakts garumu var mērīt, par atskaites punktu ņemot Sauli vai tālākas zvaigznes, un rezultāti atšķirsies par dažām minūtēm. Neatkarīgi no tā, diennaktis uz Marsa ir apmēram par 40 minūtēm garākas nekā uz Zemes, proti, Marss vienu rotāciju ap savu asi veic par 40 minūtēm ilgākā laikā nekā Zeme. Tomēr, gluži kā mūsu planētas rotācijas ātrums, arī Marsa rotācijas ātrums nav perfekti nemainīgs.

Zonde "InSight" galvenokārt bija ģeologs – tās uzdevums bija pētīt Marsa seismisko aktivitāti, kā arī censties iedzīt zondi dziļāk zemē, lai izmērītu temperatūru zem Marsa virskārtas. Ja ar pirmo uzdevumu zonde tika galā perfekti, tad ar otru tik labi neveicās. Taču tie nebija vienīgie instrumenti "InSight" rīcībā. Zondes RISE iekārta bija paredzēta Marsa rotācijas ass precesijas mērīšanai. Kā arī RISE instruments uztvēra un atstaroja atpakaļ no Zemes sūtītus radiosignālus. Pētot niecīgas frekvenču izmaiņas šajās pārraidēs, zinātnieki arī var noteikt, cik ātri Marss griežas ap savu asi.

"InSight" RISE instruments ar Zemi šādu "radio pingpongu" spēlēja pietiekami ilgi, lai varētu noteikt ne tikai rotācijas ātrumu, bet arī izmaiņas. Tas, ko pētnieki secināja – Marss griežas arvien straujāk, par apmēram četrām loka milisekundēm gadā ātrāk. "Mēs runājam par variācijām, kas gada griezumā ir vien daži desmiti centimetru," vietnei "Space.com" skaidro pētījuma autori. Jāatceras, ka runa ir par Marsa gadu, kas ilgst aptuveni 687 Zemes dienas, proti, gandrīz divreiz ilgāk.

Diennaktis uz Marsa kļūst īsākas par apmēram trim ceturtdaļām no milisekundes gadā, tas tagad ir skaidrs. Bet kāpēc? Ir vairākas versijas, un neviena no tām pagaidām nav izvirzījusies priekšgalā kā vadošā. Viens no cēloņiem varētu būt ledus daudzuma izmaiņas Marsa polos, kas ietekmē planētas masas sadalījumu un arī rotācijas ātrumu. Vēl būs, ko parēķināt un padomāt.

Visas šīs nianses, kas mums, zemiešiem, šobrīd var šķist nebūtiskas, tādas nav cilvēkiem, kuri plāno tuvākajās desmitgadēs gaidāmās misijas uz sarkano planētu. Kad mēnešiem vai gadiem ilgā ceļojumā tālu prom no Zemes tiek sūtīti cilvēki bez iespējas atgriezties pirms plānotā laika, galamērķis ir jāiepazīst perfekti, un katram sīkumam ir nozīme.

Par vienu dienu uz Marsa vairāk vari uzzināt šajā rakstā:

Noteikti ne reizi vien esi "cepies" par laikapstākļiem – lietusgāze tieši tad, kad jādodas uz darbu, spēcīgs vējš tieši tad, kad tikko esi ieradies pavadīt saulainu sestdienu pludmalē, pēkšņs blāķis sniega aprīlī, kad viss jau bija nokusis un pavasaris šķita tepat ap stūri. Ik pa laikam te, uz Zemes, patrāpās arī kāda viesuļvētra, zemestrīce, cunami vai aukstuma vilnis. Taču šis viss mums ir nosacīti ierasta lieta salīdzinājumā ar apstākļiem un laika prognozi, kas būs jāņem vērā, cilvēkiem dototies uz Marsu. Un tas notiks jau tuvākajās desmitgadēs. Ir vairākas būtiskas īpašības, kas Marsu padara līdzīgu Zemei un tādējādi par perspektīvāko variantu mūsu otrajām mājām Saules sistēmā. Taču ir arī virkne atšķirību un arī ne viens vien veids, kādos diena uz Marsa kosmiskos ceļotājus var nonāvēt.

Lasīt vairāk