Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Viens no nozīmīgākajiem agrīnajiem zinātniskajiem darbiem par Stounhendžu ir britu ģeologa Herberta Henrija Tomasa 1923. gadā publicētais pētījums. Nu pirms 100 gadiem tapušajā darbā rodamie secinājumi apšaubīti. Proti, ir aizdomas, ka Tomass kļūdaini identificējis par Altāra akmeni dēvētā bloka izcelsmes vietu.

Tomass pirmais detalizēti centies izsekot akmeņu ceļu no ieguves vietas līdz Stounhendžai. Iekšējais akmens bluķu aplis veidots no bluķiem, ko dēvē par zilajiem akmeņiem. Tie, kad kļūst mitri, iegūst zilu nokrāsu. Tie ir daudz mazāki par milzīgajiem, 10-30 tonnas smagajiem akmeņiem, kas veido atpazīstamās struktūras ar diviem bluķiem, kam pāri pārlikts vēl viens, ārējā aplī un iekšējā pakava veida lokā. Zilie akmeņi sver divas līdz piecas tonnas. Tomass tolaik secināja, ka to ticamākā izcelsmes vieta ir atsegumi Velsas rietumos apmēram 225 kilometrus no Stounhendžas. Šo akmeņu grupā viņš iekļāva arī prāvo, gandrīz piecus metrus garo un horizontāli uz zemes novietoto bloku, kas tiek dēvēts par Altāra akmeni. Taču jauna pētījuma autori šo pieņēmumu apšauba.

Eberistvitas Universitātes Velsā goda profesors, ģeologs Ričards Bevinss uzskata, ka Altāra akmens ir būtiski atšķirīgs no pārējiem tā sauktajiem zilajiem akmeņiem, lai būtu nācis no tās pašas vietas. Viņaprāt, Tomass pie tiem grupējis bez pietiekamiem pierādījumiem. "Izskatās, ka viņš vienkārši tā gribējis, lai visi akmeņi, kas nav lielie smilšakmens bluķi, būtu nākuši no konkrēta ģeogrāfiska apgabala. Un šo pieņēmumu neviens nav apšaubījis iepriekšējos 100 gadus," spriež profesors.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Attēla kreisajā pusē redzamais Altāra akmens būtiski atšķiras no citiem tā sauktajiem zilajiem akmeņiem.

Viņš ar kolēģiem veicis Altāra akmens ģeoķīmiso un mineroloģisko analīzi un salīdzinājis rezultātus ar akmeņiem, kas pieejami 58 dažādos atsegumos Rietumanglijā un Velsā. Nevienā no tiem esošie akmeņi nelīdzinājās Altāra akmenim. Taču kur meklēt tālāk, ja jau tas nav no Velsas? Bevinsa komanda uzsvēra, ka Altāra akmens sastāvā ir arī neparasti daudz bārija. Šī ķīmiskā elementa klātbūtne palīdzējusi izvirzīt jaunu versiju, ka Altāra akmens uz Stounhendžas būvniecības vietu varētu būt mērojis vēl tālāku ceļu nekā zilie akmeņi. Nav izslēgts, ka tas iegūts vai nu tālāk Anglijas ziemeļos, bet varbūt pat Skotijā.

Kā norāda Bevinss, Altāra akmens vienmēr izcēlies uz zilo akmeņu fona. Tas ir daudz, daudz lielāks un ir acīmredzami citādāks pēc sastāva. "Nav arī nekādu arheoloģisku liecību par to, kad tieši Altāra akmens nogādāts Sounhendžā," piebilda profesors. Iespējams, tas atvests daudz vēlāk nekā zilie akmeņi.

Stounhendža būvēta pirms apmēram četriem līdz pieciem tūkstošiem gadu. Turpmākajos gadsimtos šis monuments ticis vairākkārt papildināts un pārbūvēts. Tā dēvētie zilie akmeņi turp atgādāti agrīnā būvniecības fāzē, bet par Altāra akmeni pagaidām konkrētu versiju nav. Tā kā Bevinss jau savos iepriekšējos darbos vētījis Tomasa 100 gadus seno pētījumu un precizējis tajā rakstīto, droši vien arī Altāra akmens īstās izcelsmes vietas mistērija kādreiz tiks atšifrēta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!