Vai eži Latvijā izmirst?

Īsi pirms Lieldienām sociālajos tīklos izplatījās aizkustinošs ieraksts par ežiem, kur līdz ar noderīgu instrukciju, kā rīkoties, to sastopot, un ar ko barot pamodušos adataiņus, bija teikums: "Mana suga izzūd tāpat kā kukaiņi, no kuriem es dzīvoju." Vai tiešām tā ir un eži Latvijā var kļūt par retu parādību?

Bet, kā jau tas nereti gadās modernajā laikmetā, arī ezim lielākais ienaidnieks ir nevis meža zvēri, kas joprojām baidās no viņa adatām, bet gan cilvēks. Nereti, ezim labu gribot, bet citkārt – nerēķinoties ar šo dzīvnieku klātbūtni. Pie pirmā jāpieskaita barošana – eži labprāt dzīvo cilvēku tuvumā, ja tur ir pietiekami daudz pārtikas – dārzi ar kukaiņiem, tārpiem un gliemežiem. Un tad nāk līdzjūtīgie divkāji ar savām baltmaizes ņukām un piena bļodiņām, kas ežiem ir pat bīstami dzīvībai, jo gan svaigs lauku piens, gan pasterizēts piens ežiem un lielai daļai citu zīdītāju izraisa diareju (caureju).

Cilvēki ežiem kaitē arī citos veidos. "Jā, ir notikumu vietas, kurās pēc kūlas ugunsgrēka nodzēšanas redzam, ka ir apdeguši vai gājuši bojā eži, kā arī abinieki un citi dzīvnieki. Un vairāk tas ir redzams nevis kūlas sezonas sākumā, martā, bet aprīlī un maijā," saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa vecākā inspektore Viktorija Gribuste.