Gudžarātas štatā Indijas rietumos atrastās 27 mugurkaula skriemeļu fosilijas liecina, ka te savulaik dzīvojusi par mūsdienu pitoniem pusotru reizi lielāka čūska, vēsta izdevums "The Guardian".
Nesen vēstīts par līdzīgu atradumu citā pasaules malā. Mūsdienu Kolumbijas teritorijā pirms 60 miljoniem gadu dzīvojusi tādas pašas svara "kategorijas" milzene. Titāniskā boa ir izmirušu milzu čūsku ģints, kas iekļāva visas tolaik Dienvidamerikā dzīvojošās boa un anakondu sugas. Pēc fosilijām spriežot, tā bijusi ap 13 metrus gara.
Taču Indijā uzietā čūskas mugurkaula fosilijas pētniekiem ļauj spriest, ka šī čūska varētu būt pat par kādu metru vai diviem garāka, kaut ne tik resna. Brūnogļu raktuvēs uzietās fosilijas cītīgi izpētītas, un rezultāti publicēti prestižajā zinātniskajā žurnālā "Nature Scientific Reports". Čūska, kurai dots latīniskais nosaukums Vasuki indicus, bijusi 11–15 metrus gara un svēra simtiem kilogramu. Salīdzinājumam, mūsdienās lielākās čūskas ir tīklainie pitoni – brangākie eksemplāri tuvojas desmit metru garumam un sver vairāk nekā 150 kilogramus. Anakondas parasti ir īsākas, taču var būt daudz druknākas par pitoniem. Lielākās sver pat 250 kilogramus.
Indijā atrastās fosilijas liecina, ka šī Kainozoja ēras milzene pēc citiem parametriem un uzvedības, visticamāk, bijusi līdzīga mūsdienu pitoniem. Nav indīga, un savus upurus notver, tiem uzglūnot un pēkšņi uzbrūkot no slēpņa, bet pēc tam ar spēcīgo ķermeni nožņaudzot.
Lielākais no atrastajiem skriemeļiem bija 11 centimetrus plats. Pēc šīs informācijas un zināmā par mūsdienu žņaudzējčūsku skeleta un ķermeņa izmēru attiecību, pētnieki lēš – Vasuki indicus bija aptuveni 40 centimetrus plata milzene.
Spriežot pēc citām tuvajā apkārtnē atrasto dzīvnieku fosilijām, tā pārtikusi no krokodilveidīgajiem un, iespējams, nav smādējusi arī bruņurupučus. V. Indicus pieder Madtsoiidae dzimtai. Fosilijās liecina, ka šīs dzimtas čūskas parādījušās pirms aptuveni 90 miljoniem gadu un apdzīvoja mūsdienu Indiju un Eirāzijas dienvidu daļu. Kad Indijas subkontinents pirms apmēram 50 miljoniem gadu satriecās ar Eirāziju, tās izplatījušās arī Āfrikas ziemeļu daļā. Madtsoiidae dzimta izmira apmēram ap to laiku, kad Eiropā beidzās pēdējais ledus laikmets, proti, holocēna epohas sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
