- Dzimis dīvainais spāņu gleznotājs Fransisko Goija (1746)
- Pirmo reizi medicīnas praksē kā anestēzijas līdzeklis izmantots ēteris (1842)
- Ņujorkietis Napoleons Gerēns patentējis olu inkubatoru (1843)
- Dzimis franču dzejnieks Pols Verlēns, Artūra Rembo mīlulis (1844)
- Dzimis holandiešu izcelsmes franču gleznotājs Vinsents van Gogs. Dzīves laikā viņam izdevās pārdot tikai vienu gleznu, savukārt 1987. gadā glezna Saulespuķes tika pārdota par 50 miljoniem dolāru (1853)
- Haimens Lipmens no Filadelfijas patentējis zīmuli ar dzēšgumiju otrā galā (1858)
- Cariskā Krievija parakstījusi līgumu par Aļaskas pārdošanu ASV. Amerikāņi to iegādājās par 7,2 miljoniem dolāru - jeb diviem centiem par akru zemes (1867)
- Dzimis angļu rokmūziķis Eriks „Slowhand" Kleptons, īstajā uzvārdā Kleps (1945)
- Dzimusi kanādiešu dziedātāja Selīna Diona, 1988. gada Eirovīzijas uzvarētāja (1968)
- Uz kinoekrāniem iznākusi režisora Vladimira Motiļa kulta filma Tuksneša baltā saule (1970)
- Leģendārākais koncerts pankroka kustībā: pirmais grupas Sex Pistols koncerts Londonas klubā 100 Club, ko apmeklēja 50 cilvēki, no kuriem gandrīz ikviens izveidoja savu grupu (1976)
- Uz kinoekrāniem iznākusi Georgija Danelijas filma Kin-dza-dza! (1987)
- Miris Dženisas Džoplinas un The Doors producents Pols Rotšīlds (1995)
- 101 gada vecumā mirusi Lielbritānijas „karaliene-māte" Elizabete (2002)
Tomēr Mango neapšaubāmi izceļ 1613. gada 30. martu - dienu, kad savu varoņdarbu veica krievu nacionālais varonis - zemnieks Ivans Osipovičs Susaņins. Susaņins bija Kostromas apgabala Domņinas ciemata vecākais, kurš, glābjot Romanovu dinastijas aizsācēju Mihailu Fjodoroviču, poļu naidniekus apzināti ievilināja purvainā mežā un attiecīgi pēc tam mira mocekļa nāvē.
Ilgu laiku vienīgais dokuments, kas liecināja par Susaņina varoņdarbu, bija cara Mihaila Fjodoroviča 1619. gadā parakstīta vēstule Susaņina znotam ar ziņu, ka viņa sievastēvu „notvēruši poļu un lietuviešu ļaudis un mocījuši viņu neiedomājamās mokās". Tikai XX gadsimta beigās vēsturniekiem izdevās pierādīt, ka šis notikums nav leģenda un Susaņins nav tikai laupītāju uzbrukuma upuris.
Attēlā: Mihaila Fajustova glezna Ivans Susaņins (2003).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
