Foto: Vida Press
Maiju civilizācijas bojāeju veicinājis simt gadu ilgs postošs sausums laika posmā no mūsu ēras 800. līdz 900. gadam – pie šādiem secinājumiem nonākusi amerikāņu ģeologu komanda.

Minerāli, kas atklāti Lielajā zilajā caurumā (Great Blue Hole) - barjerrifa atolā pie Belizas krastiem - un dažās citās tuvākajās lagūnās, zinātniekiem norādījuši par ekstremālu sausumu šajā laika periodā.

Kad nokrišņu daudzums normalizējās, maiju civilizācijas centrs jau bija novirzījies uz ziemeļiem, taču pēc dažiem gadsimtiem tā pilnībā izzuda, un tas noticis vēl viena sausuma perioda laikā.

Pēc pētījuma līdzautora - Raisa universitātes ģeoloģijas profesora Andrē Drokslera (Droxler) - vārdiem, pateicoties vairākās vietās iegūtiem analīžu paraugiem, zinātniekiem pirmo reizi izdevies pārliecinoši pierādīt maiju civilizācijas pagrimuma klimatisko versiju.

Nogulšņu paraugus zinātnieki ieguvuši Lielajā zilajā caurumā un Rombveida lagūnā (šīs lagūnas no visām pusēm ieskauj ciešas koraļļu rifu sienas). Vētru un pastiprinātu nokrišņu periodos ūdens no upēm un strautiem līst pāri šīm sienām un nogulsnējas lagūnas dzīlēs.

Šajās nogulsnēs ekspertus pirmām kārtām interesēja titāna un alumīnija korelācija - titāns ūdenī nokļūst, kad Jukatanas pussalā lietus izskalo vulkāniskos iežus, un tādējādi zemais titāna saturs nogulsnēs norāda uz sausuma periodiem.

Zinātnieki izskaitļojuši, ka maiju civilizācijas norieta laikā (aptuveni mūsu ēras 800. līdz 1100. gads) tropisko ciklonu skaits reģionā samazinājies trīskārtīgi - no pieciem sešiem līdz vienam diviem reizi divdesmit gados.

Pēc tam maiju civilizācijas centrs pārvietojās uz ziemeļiem - uz Čičen-Icu. Taču otrās tūkstošgades sākumā zemi atkal piemeklēja liels sausums, un tieši šajā laikā iedzīvotāji pameta sagrauto Čičen-Icu un citas pilsētas.

Par sausuma galveno iemeslu zinātnieki uzskata nobīdes starptropiskajā konverģences zonā (intertropical convergence zone, ITCZ) - sistēmā, kas normālos apstākļos nokrišņus novirza uz planētas tropiskajiem reģioniem, sausinot subtropus.

Nokrišņu trūkums izraisīja krīzi lauksaimniecībā, kas uzturēja pilsētu dzīvotspēju, bet pēc tam, visticamāk, sākās bads un savstarpēji konflikti, kas noveda pie savulaik varenās civilizācijas bojāejas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!