Ismails, kurš valdīja no 1672. līdz 1727. gadam, bija pirmais dižais Alauitu dinastijas sultāns, kura pēcteči Marokā valda vēl līdz šim. Pats viņš sevi uzskatīja par pravieša Muhameda pēcteci.

Ismaila valdīšana ir garākais periods Marokas vēsturē, un savas valdīšanas beigās viņš pārvaldīja 150 000 cilvēku armiju. Pats viņš bija izpelnījies iesauku "Asinskārais", jo šo gadu laikā nonāvēja vairāk nekā 30 000 cilvēku, neskaitot nogalinātos kaujas laukā.

Oficiāli apstiprināts, ka valdniekam bija 888 bērni, bet saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem to bijis vēl vairāk - 1171 bērns, kas dzimuši no četrām sievām un 500 mīļākajām. (Tie ir 1704. gada dati, kad Ismails bija 57 gadus vecs un valdījis jau 32 gadus.)

Tā kā tik liels bērnu skaits nereti tiek uzskatīts par leģendu, nevis vēsturisku faktu, Vīnes universitātes zinātnieki izstrādājuši datora simulācijas programmas, lai noskaidrotu, vai tas vispār ir teorētiski iespējams.

Skeptiķi uzskata, ka tas nav iespējams, jo sievietes ir auglīgas tikai īsu brīdi katru mēnesi, olšūnas apaugļošana nenotiek pēc katra dzimumakta, senos laikos neauglība bija lielāka utt.

Savukārt Vīnes ekspertu pētījumi liecina, ka tas ir reāli iespējams, vienīgi šo 32 gadu laikā sultānam ar seksu būtu jānodarbojas vismaz reizi dienā (vidēji 0,83 līdz 1,43 reizes dienā), turklāt konkubīņu skaits varētu būt arī mazāks - "tikai" 65 līdz 110 sievietes.

Zinātnieki ņēmuši vērā visus iespējamos faktorus - gan to, ka sieviešu bara menstruālais cikls var sinhronizēties, gan to, ka laika gaitā Ismaila sperma varētu kļūt mazāk piemērota bērnu radīšanai.

"Savos aprēķinos mēs bijām tik konservatīvi, cik vien iespējams, un tomēr Ismails varēja kļūt par 1171 bērna tēvu," rezumē pētījuma vadītāja - Vīnes universitātes antropoloģijas doktore Elizabete Oberzauhera.