Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis par murgainiem apgalvojumiem un tabakas industrijas apmaksātām reklāmziņām uzskata rakstā "Zinātnieki: Smēķēšana uzlabo smadzeņu darbību" paustās atziņas, ko uzskata par melīgām. Viņš nācis klajā ar savu komentāru, "Tabakas industrijas melu sešdesmitā gadskārta ar apgalvojumu (..), ka tabaka uzlabo domāšanu".
Apinis norāda, ka sagadīšanās pēc tieši 60 gadus atpakaļ, 1954. gadā iznāca Franka deklarācija cigarešu smēķētājiem ("A Frank Statement to Cigarette Smokers"), kas tika par brangu naudu nodrukāta 448 laikrakstos 258 pilsētās, sasniedzot 43 245 000 amerikāņu.
Šī deklarācija apšaubīja tā laika zinātnisko pētījumu rezultātus par to, ka smēķēšana ir vēža cēlonis, solīja patērētājiem, ka cigaretes ir drošas, kā arī apņēmās atbalstīt objektīvu izpēti, lai noliegtu apgalvojumus, ka smēķēšana ir kaitīga cilvēka veselībai.
Visas tabakas nozares organizētās publikācijas pagājušo gadsimtu atsaucās tikai uz pašu sponsorētiem pētījumiem, un atzina, ka smēķēšana nav kaitīga veselībai, līdz 1999. gada oktobrī, "Philip Morris Tobacco Company" savā tīmekļa vietnē paziņoja sabiedrībai, ka medicīnas speciālisti un zinātnieki ir vienisprātis, ka cigarešu smēķēšana izraisa plaušu vēzi, sirds slimības, emfizēmu un citas nopietnas slimības smēķētājiem.
Liela daļa cilvēku uzskatīja, ka "Philip Morris" ir mainījis savu sen pausto viedokli. Nekas tāds nenotika. Valdes akcionāri tūlīt pēc tam radīja rezolūciju, ka uzņēmums nav mainījis nostāju par smēķēšanu kā veselīgu nodarbi.
Tiesa, nozares dokumenti liecina, ka visu lielāko tabakas uzņēmumu vadītāji labi apzinās, ka viņu klienti tiek maldināti par smēķēšanas un veselības jautājumiem, un gandrīz visi lielāko tabakas rūpniecības milžu akcionāri ir nesmēķētāji.
Apinis norāda, ka viņa mērķis nav "strīdēties ar murgainiem apgalvojumiem un tabakas industrijas apmaksātām reklāmziņām. Tabakas smēķēšana izraisa ievērojamu smadzeņu hipoksiju (skābekļa trūkumu smadzenēm), ļoti bojā smadzenes un ir galvenais insulta iemesls. Tūkstošiem pētījumu citējamas literatūras datu bāzēs pierāda tabakas smēķēšanas postošo iedarbību uz domāšanas ātrumu un kvalitāti, uztveres spēju un reakcijas ātrumu".
"Par tabakas industrijas izcilajām darba metodēm liecina arī fakts, ka raksts par tabakas "it kā pozitīvajām" darbībām tiek portālā ievietots tieši Ziemassvētku vakarā, kad, iespējams, neatradīsies neviens oponents.
(Redakcijas piezīme: Šis apgalvojums uzskatāmi rāda kārtējo sazvērestības teorijas meklēšanu, par ko portāls "Delfi" ik dienu pārliecinās, kad lasītāji saskata jebkuras informācijas saistību ar Maskavu, ebrejiem, nacistiem, nacionālistiem, Viņķeli, citplanētiešiem, numeroloģiju, Lukašenko, Lembergu utt.)
Zināmā mērā tas ir veiksmīgi izdevies, jo pieejamajā "Pubmed" datu bāzē man tiešām neizdevās atrast nevienu molekulārbiologu Deividu O'Reiliju, kurš it kā ir veicis šos fantastiskos atklājumus.
Lielā mērā tas ir saistīts ar faktu, ka Sietlas Vašingtona universitātes bibliotēka, caur kuru mēdzu ieiet šajā datu bāzē, šobrīd pilnībā nododas Ziemassvētku svinībām. Parasti tabakas industrija nepažēlo naudu ne tikai zinātnieka nopirkšanai, bet arī šāda raksta ievietošanai kādā zemākas citējamības žurnālā," norāda LĀB prezidents.
"Atgriezīšos 60 gadus atpakaļ ar stāstu - kā radās tabakas industrijas sponsorētā "zinātne" ar mērķi pierādīt tabakas nekaitīgumu,' turpina Apinis.
Viņš atzīmē, ka mūsdienās liekas pašsaprotami, ka smēķēšana izraisa plaušu vēzi, taču pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kā sekas diviem pasaules kariem bija tas, ka gandrīz visi smēķēja. Tabaka bija kā mierinājums visās tranšejās, un ja tā arī neatslābināja saspringtos nervus, tad bija laika kavēklis.
Kaut zinātnieki saprata, ka smēķēšana ir kaitīga, sarežģīti bija pierādīt, ka smēķēšana izraisa vēzi, jo smēķēja gan slimie, gan veselie. Bija izgudrots streptomicīns, ievērojami samazinājās saslimstība ar tuberkulozi, bet 15 reižu pieauga plaušu vēža skaits. Tolaik plaušu vēzis bija praktiski neārstējams, izņemot retos gadījumus, kad tas tika diagnosticēts pietiekami agri, lai to varētu izoperēt.
1947. gadā Anglijas Medicīnas Pētījumu komisija lūdza Bredfordam Hillam, Edvardam Kennevejam no Sv. Bartolomeja slimnīcas un Persijam Stokam, valdības galvenajam medicīnas statistiķim noskaidrot, vai smēķēšana varētu būt cēlonis plaušu vēža nāves gadījumu skaita pieaugumam. Viņiem pievienojās arī jauns ārsts Ričards Dolls.
Pirms šī pētījuma jau bija mēģinājumi pierādīt tabakas kaitīgumu, īpaši nacistiskajā Vācijā, jo Hitlers bija fanātisks smēķēšanas nīdējs un uzskatīja tabakas smēķēšanu par ģenētisku indi. 1939. gadā medicīnas doktors Francis Millers Ķelnes universitātē bija atklājis izteiktu smēķēšanas un plaušu vēža korelāciju, tomēr šo atklājumu neuztvēra nopietni.
Galvenā problēma bija tā, ka 90% vīriešu bija smēķētāji, bet gandrīz visi Lielbritānijas iedzīvotāji- tā vai šā- pasīvie smēķētāji. Nepietika noskaidrot - vai cilvēks smēķē vai nē. Bija jāuzzina, cik daudz cilvēks smēķē, jāvērtē vecums, dzimums, pilsētas vai lauku iedzīvotājs, nodarbošanās, gaisa piesārņojuma ekspozīcija, mājas apkures veids. Smēķēšanas anamnēzē bija ietverts vecums, kad smēķēšana uzsākta, kad pārtraukta, izsmēķēto cigarešu skaits dienā, cigarešu vai pīpes lietošana.
Sākot ar 1948. gada aprīli, ārsti no 21 Londonas slimnīcām ziņoja Dollam par jebkuru pacientu ar aizdomām uz plaušu vēzi. Dolls nosūtīja pie šī cilvēka sociālo darbinieku (lady almoner), kas intervēja slimnieku. Dolls noskaidroja, ka 99,7% no plaušu vēža pacientiem bija smēķētāji, salīdzinoši 95,8% no "nevēža grupas''.
Šie rezultāti būtībā neko nepierāda, tomēr, kad pacienti tika iedalīti apakšgrupās pēc izsmēķēto cigarešu skaita, atklājās, ka tiem, kas smēķē vairāk, ir lielāks plaušu vēža risks, stāsta Apinis.
Šodien mēs esam par šo faktu pārliecināti, bet pagājušā gadsimta vidū tas bija pavisam savādāk. Smēķēšana tolaik bija jebkura sabiedriska un ne tik sabiedriska (piem., seksuālo attiecību) pasākuma sastāvdaļa. Medicīnisko Pētījumu komisijas direktors Harolds Himsvorts nopietni rekomendēja Bredfordam Hillam un viņa kolēģiem veikt atkārtotu pētījumu pirms rezultātu publiskas paziņošanas.
Bredfords Hills meklēja vēl kādu variantu, kā šo faktu pierādīt un izdomāja pilnīgi jaunu pētījuma metodi. Iepriekšējais gadījumu kontroles pētījums bija retrospektīvs, taču, ja tiešām minētie rezultāti bija patiesi, līdzīgiem datiem bija jāparādās arī, veicot pētījumu nākotnē.
Bija nepieciešams aptaujāt lielu daudzumu vīriešu un sieviešu, uzzinot par viņu dzīves ieradumiem, ieskaitot smēķēšanu, un palūkoties, kas ar viņiem notiks pēc vairākiem gadiem. Tā radās prospektīvais jeb kohorta pētījums, kas deva iespēju rast atbildi uz vienkāršu jautājumu: no kā mirst smēķētāji.
Bredfords pētījumam izvēlējās 60 000 ārstus no Medicīnas reģistra, kuri varētu ticami atbildēt uz viņa jautājumiem. Nevarēja būt labāka veida, kā propagandēt smēķēšanas kaitīgumu, kā informāciju izplatot ārstu vidū. Ja par smēķēšanas kaitīgumu uzzinātu un pārliecinātos ārsts, šis fakts nonāktu arī līdz pacientiem.
1951. gadā Bredfords nosūtīja vēstuli uz "British Medical Journal", kurā uzdeva jautājumu: "Vai jūs smēķējat?": "Pagājušajā nedēļā es katram ārstam no medicīnas reģistra nosūtīju vēstuli, lūdzot palīdzēt. Es lūdzu viņiem aizpildīt vienkāršu anketu, jautājot par smēķēšanas ieradumiem. Es domāju, ka šī ir jauna pieeja pētījumu veikšanai. Ja katrs ārsts, strādājošs jebkurā nozarē, veltītu dažus brīžus šim pētījumam, tam būtu drošs pamats. Es ticu, ka mēs iegūsim svarīgus rezultātus."
Īsā laikā, apmēram pēc divarpus gadiem, Bredfords ieguva rezultātus no 40 000 respondentiem. 789 bija miruši, no tiem - 36 ar plaušu vēzi. Kad rezultāti tika savietoti tabulās, atklājās izteikta devas atkarīga sakarība. Jo vairāk cigarešu tika izsmēķēts, jo vairāk bija nāves gadījumu. Tie bija 0,48% no 1000 ārstiem, kuri izsmēķēja 1 g tabakas dienā, līdz 0,67% to vidū, kuri smēķēja 15 g un 1,14% to vidū, kuri smēķēja 25 g dienā. 1993. gadā Ričards Dolls, apkopoja Bredforda Hilla pētījumu.
20 000 ārstu - gandrīz puse no respondentiem - bija miruši, no kuriem 83 ar plaušu vēzi. Rezultātā tika izdarīts matemātisks secinājums: tiem, kas smēķē 25 un vairāk cigaretes dienā, risks saslimt ar plaušu vēzi pieaug 25 reizes, salīdzinājumā ar mazsmēķētājiem, bet vairāk nekā 2 pakāpes lielāks nekā nesmēķētājiem.
Tādejādi Bredfords Hills pavēra ceļu statistikas metodēm, kuras tagad izmanto tūkstošiem zinātnieku un ārstu visā pasaulē. Randomizētais kontroles pētījums aizstāja zināšanu ieguvi klīniskās novērošanas ceļā.
Tomēr Bredfords brīdināja arī par slikti veiktiem pētījumiem, kas slēpjas zem it kā statistikas metodēm un terminiem, bet patiesībā ne tikai neko nepasaka, bet var būt pat bīstami, jo novirza no patiesības. Tāpat viņš brīdināja, ka rezultāti var tikt pārspīlēti, lai iegūtu vēlamos rezultātus.
Slavens zinātnieku citāts, kam gan neesmu atradis autoru, saka šādi: "Randomizēti pētījumi ir kā jauns alķīmijas paveids. Tie neapsola metālu pārvērst zeltā, bet gan transformēt statistikas cūkausis zinātniskos zīda maciņos."
Tātad - pētījumi par smēķēšanas ietekmi uz slimību rašanos mainīja ne tikai cilvēces attieksmi uz šo nāvējošo narkotiku - tabaku, bet arī zinātni.
Jau piecdesmito gadu sākumā tabakas industrija pēkšņi sāka zaudēt peļņu, jo prese cildināja zinātniskos atklājumus un brīdināja - smēķēšana nozīmē mokošu nāvi elpas trūkumā no plaušu vēža. Tabakas industrija atbildēja, ražojot tabakas paciņas ar ārsta attēlu, kurš saka, ka šīs cigaretes ir pilnīgi nevainīgas un drošas.
1953. gada 14. decembrī "American Tobacco Company" prezidents Pauls M.Hāns (Paul M. Hahn) sasauca vadošos tabakas ražotājus Ņujorkas Plaza hotelī, un sēdē uzaicināja arī sabiedrisko attiecību grupu "Hill&Knowlton". Tika dibināta Tabakas Rūpniecības pētniecības komiteja ("Tobacco Industry Research Committee"), kas atradās vienu stāvu zem "Hill&Knowlton" biroja Empire State Building.
Raksta sākumā minētais Franka memorands bija šīs komitejas pirmais veikums. Komitejas darbā tabakas industrija investēja 300 miljonus ASV dolāru. 1964. gadā Tabakas Rūpniecības pētniecības komiteja tika pārdēvēta par Padomi tabakas pētniecībai (Council for Tobacco Research).
"No šīs struktūras tad arī nāk nozīmīgais, "Delfu" atsauci guvušais "pētījums" " Zinātnieki: Smēķēšana uzlabo smadzeņu darbību" un tā autors, man pagaidām literatūrā neatrodamais molekulārbiologs Deivids O'Reilijs, kura esamību es neapstrīdu - tabakas industrija maksā par vārdu. Neatkarīgi no tā, ko es izlasīšu viņa pētījumā, tas balstīsies uz maldīgiem randomizētiem pētījumiem," uzsver Apinis.
Būtiskie Tabakas Rūpniecības pētniecības komitejas un Tabakas pētniecības padomes uzdevumi vēl joprojām ir tie paši, kas definēti dibinot šīs organizācijas:
- nepārtraukti atgādināt, ka plaušu vēzim un citām tabakas izraisītām slimībām ir arī cita izcelsme;
- ka cigarešu smēķēšana nav būtisks vēža un citu slimību izsaucējs, ja tabakas industrija ir samazinājusi nikotīna saturu, padarījusi cigareti maigāku ar lielāku filtru (ironiski, bet medicīnas zinātne ir pierādījusi, ka, padarot cigarešu dūmus vieglākus, mazāk kairinošus, un ar zemāku nikotīna daudzumu palielinājusies smēķētāju spēja ieelpot dūmus dziļāk plaušās, realitātē palielinot nikotīna, ogļu un dūmu masu);
- ka statistika liek uzskatīt par plaušu vēža (un citu tabakas izraisītu slimību) cēloņiem iedzimtību, infekcijas, nepareizu uzturu, hormonus, spriedzi, vides faktorus;
- ka atsevišķos gadījumos daži smēķēšanas veidi ir labi un vēlami (noņem nevajadzīgu spriedzi, elektroniskās cigaretes palīdzot atmest smēķēšanu, bet patiesībā elektroniskās cigaretes rada jaunus smēķētājus jaunatnes vidū, kas pēc tam pāriet uz cigaretēm).
Paldies dievam, pasaules zināšanas vairs neatrodas 1954. gada līmenī. 1998. gadā beidzās nozīmīgākā Tiesas prāva "Amerikas Savienotās valstis pret Philip Morris Tobacco Company", kur gaismā nāca arī visas metodes kā tabakas industrija vilto zinātni, ietekmē sabiedrisko domu, uzpērk politiķus un mēdijus.
Raksts " Zinātnieki: Smēķēšana uzlabo smadzeņu darbību" ir bezcerīgs, ja nu vienīgi nosaukums liek tabakas industrijai sevi uzslavēt par kārtējo ļaundarību, rezumē LĀB prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
