Viena no spilgtākajām pasaules operas mūzikas zvaigznēm - pazīstamā latviešu operdziedātāja Elīna Garanča (attēlā) aizvadītā gada nogalē sniegtajos koncertos sava talanta cienītājus pārsteidza ne tikai ar ievērojamo balss spēku un augsta līmeņa profesionalitāti, bet vēl neredzētu personības starojumu.
"Par Rīgā sniegtajiem koncertiem man ir milzīgs gandarījums. Publika mani uzņēma ar tikpat lielu, ja ne pat lielāku mīlestību, kā agrāk, un tas patiesi dod enerģiju attīstīties arī turpmāk," sarunā ar DELFI Izklaide patīkamajās atmiņās dalās Garanča.
Neraugoties uz ievērojamajiem profesionālajiem panākumiem, arī šogad mūziķe ir sev uzstādījusi prāvu mērķu sarakstu.
"Jaunā gada sākums man parasti ir vien tāds simbolisks pasākums, jo mana sezona sākas septembrī. Tad arī svinu pati savu "Jauno gadu". Tomēr ik gadu, atzīmējot Vecgada vakaru, pārsteigta atklāju, cik ātri mainās gadi un paskrien laiks, un arvien saprotu, cik daudz vēl vēlos paveikt.
Šogad plānoju ierakstīt jaunu albumu, kurā skanēs garīgā mūzika. Tāpat paredzēta arī uzstāšanās Drēzdenē uz Zempera operas skatuves. Šādu godu piedzīvošu pirmo reizi savā profesionālajā mūžā, kā arī Vīnes operā pirmo reizi izpildīšu Karmenas lomu.
Protams, būs arī vēl daudz dažādu koncertu," stāsta Garanča, piebilstot, ka visam pa vidu vēlas būt laba un bieži mājās esoša mamma savai meitai.
Kā stāsta mūziķe, aktīva koncertēšana un nodošanās karjeras attīstīšanai kļūst arvien sarežģītāk apvienojama ar ģimenes dzīvi, jo meita ir sasniegusi vecumu, kad mammu vajag visu laiku un blakus.
"Mājās man pat ir jānoslēpjas, lai es kādā stūrī varētu pamācīties no galvas vārdus kompozīcijām, kas jāizpilda.
Savukārt, ejot uz mēģinājumiem, lieku auklei nākt līdzi ārpus mājas un uz šķiršanās mirkli novērst uzmanību ar notikumiem uz ielas. Sāp sirds, ka darbs tik bieži atņem Katrīnai mammu, tomēr esmu bezgala laimīga, ka man ir ne tikai karjera, bet arī meita un ģimene," sirsnīgi nosaka Garanča.
Laiku, ko veltīt sev, operdziedātājai ikdienā nākas atrast grūti, tomēr Garanča par šādu ik dienas ritmu nežēlojas un moži piebilst, ka visu iespējams saplānot. "Bērnam ir sava rutīna - kad guļ, kad spēlējas, kad iet ārā. Tad nu savas vajadzības pakārtoju viņai.
Dažkārt no tā gan ciešu, jo bieži sanāk glābt nepaspēto darbus naktī. Tādēļ sanāk gulēt par maz, un miegs ir nepietiekams, bet tā jau ir visām mammām, un zinu, ka šai ziņā no tām neatšķiros," nosmej operdziedātāja.
"Atzīšos, ka nekad neesmu bijusi tipiska dāmīte, kurai divreiz nedēļā obligāti jāapmeklē manikīrs vai ik pēc nedēļas jāskrien uz frizētavu. Tāpat man nepatīk vazāties pa veikaliem.
Protams, reizēm uznāk vēlēšanās kaut ko nopirkt, ko lielākoties veicina kāda pasākuma tuvošanās, bet arī tad tas viss notiek trīsdesmit minūšu laikā.
Ieeju veikalā, redzu, vai man kaut kas patīk, un, ja ir pareizais izmērs un apģērbs labi izskatās, tad nolūkoto lietu nopērku un ātri vien dodos prom no veikala," savos iepirkšanās paradumos dalās Garanča.
"Tā kā ikdienā pašlaik galvenokārt esmu mamma, bieži vien piemirstas, ka arī pašai sevi jāsaved kārtībā. Tomēr uzskatu, ka sievietei nekas nevar būt nepievilcīgāks kā nemazgāti mati, un šo noteikumu ievēroju vienmēr. Izskata kļūmēs varu piedot daudz ko, bet matiem gan jābūt svaigi mazgātiem.
Tāpat piekrītu arī uzskatam, ka, lai sieviete izskatītos skaista, viņai, pirmām kārtām, jābūt laimīgai. Tad arī mirdzēs āda, būs vingrs augums un stāja, un personības starojums radīsies bez pēdējā kliedziena lūpu krāsas.
Pati vispievilcīgāk jūtos tad, kad man ir labs garastāvoklis un ķermenī ir viegluma sajūta, piemēram, pēc sporta, turku pirts vai kosmetologa," atklāj operdziedātāja.
"Tā kā uz skatuves vienmēr uzstājos ar iespaidīgu grima kārtu, ikdienā no kosmētikas ādai ļauju atpūsties. Lietoju vien nedaudz pūderi un skropstu tušu. Dažreiz, ja jādodas uz kādu svarīgāku tikšanos, tad tēlu nedaudz papildinu arī ar acu ēnām, bet lūpu krāsas gan man vienmēr traucē.
Arī mans vīrs nav lūpu krāsu ēdājs, un, tās uzklājot, uzreiz rodas sajūta, ka mute ir tikušas smiltis vai eļļa. Šad tad, ejot uz kādām īpašām vakariņām vai pieņemšanām, gan sapucējos tā kārtīgi, bet pēc stundas lūpas tāpat jau ir noēstas," smejas mūziķe.
"Protams, izskatam ļoti būtiskas ir arī fiziskās aktivitātes. Atzīšos, ka šobrīd gan esmu nedaudz palaidusies, sev attaisnodamās, ka jau tā pietiekami skrienu pakaļ mazajai, bet sportošana ir jaunā gada apņemšanās, pie kuras esmu ķērusies jau tagad. Noteikti piekrītu teicienam - veselā miesā vesels gars," stāsta Garanča.
Sportiskās aktivitātes operdziedātājai ir neaizvietojamas arī brīžos, kad jāatjauno koncertos iztērētā enerģija.
"Lai atgūtos pēc koncertiem, man ir svarīgi piedzīvot jaunus iespaidus. Tāpat ļoti nozīmīgs man ir atvaļinājums vasarā. Tad gribu vairākas nedēļas nedomāt ne par balsi, ne kaut ko mācīties, ne klausīties.
Vien lasu grāmatas, skatos mākoņos un strādāju dārzā. Ziemas mēnešos savukārt ļoti daudz adu. Eju arī uz teātra izrādēm vai mūzikliem - apmeklēju dažādus pasākumus ar noteikumu, kas tie nav saistīti ar klasisko dziedāšanu," joko mūziķe.
Taujāta, vai Elīna Garanča - māte un sieva - ir krass pretstats kaislīgajai mīlētājai Karmenai, kuru klausītājus žilbina ar savu personības spēku, operdziedātāja atbild noliedzoši.
"Domāju, ka arī ikdienā varu būt kaislīga mīlētāja, tikai visam ir jābūt ar mēru un pareizajā laikā. Cilvēki netic, bet vispār esmu kautrīga. Oficiālajās pieņemšanās, kur cilvēki nodarbojas ar "small talk", jūtos neērti. Nezinu, ne ko teikt, ne kur stāvēt. Parasti ielienu kaut kur stūrī un noslēpjos.
Bet, ja "jāspēlē" Garanča - māksliniece un jātiekas ar sponsoriem vai kritiķiem, tad gan varu nospēlēt visu, ko vajag. Tomēr ikdienā man patīk būt tādai kā visi citi.
Dziedāšana ir mana profesija, kuru dievinu. Bet, tiklīdz aizveras priekškars un esmu ārpus teātra, atkal kļūstu par ikdienišķu sievieti - mammu, sievu, meitu. Negribu septiņdesmit gados attapties, atklājot, ka visa mana dzīve bijusi viens vienīgs teātris," pārliecināti nosaka māksliniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
