Raidsabiedrība informē, ka Londonas Imperiālās koledžas (Imperial College London) pētnieki novērojuši viena vecuma un līdzvērtīgas sagatavotības pakāpes 29 baletdejotājas un 20 airētājas.
Brīvprātīgās tikušas sēdinātas krēslā, uz kura vairākkārt pagrieztas un pēc tam viņām lūgts ziņot, cik ilgi viņas izjūt griešanos. Eksperimenta laikā zinātnieki fiksējuši eksperimenta dalībnieču smadzeņu aktivitāti ar magnētiskās rezonases tomogrāfijas palīdzību, kā arī novērojuši acu refleksus.
Iepazīstoties ar rezultātiem, zinātnieki ievērojuši atšķirības baletdejotāju un airētāju smadzenītēs - galvas smadzeņu daļā, kas koordinē kustības un regulē līdzsvaru. Pētnieki secinājuši, ka pēc griešanās uz krēsla galvas reibšana balerīnām bijusi krietni īsākā nekā airētājām.
Zinātnieki pieļauj, ka dejotāju smadzeņu struktūras izmaiņas veidojas regulāru treniņu laikā, lielākoties strādājot pie skatīšanās vienā punktā griežoties, kas līdz minimumam ļauj samazināt galvas kustības - baletdejotāji koncentrējas uz vienu punktu un turpina to "noturēt" vairākkārtējas griešanās laikā, tādā veidā samazinot galvas reibšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
