Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs. Rīgas kinostudijas režisors Aleksandrs Leimanis filmas uzņemšanas laikā.
Svētdien, 17. septembrī, apritēja 110. gadi kopš pasaulē nācis teātra un kino režisors, scenāriju autors, pedagogs un Latvijas kultūrā nozīmīgās Leimaņu dzimtas pārstāvis Aleksandrs Leimanis (1913-1990).

Pieminot talantīgo mākslinieku, Latvijas Nacionālais arhīvs piedāvā iepazīties ar režisoram veltīto tematisko kolekciju vietnē redzidzirdilatviju.lv, sekojot saitei, kā arī aplūkot vēsturiskas fotogrāfijas, kurās redzams Aleksandrs Leimanis.

Emocionāli dedzīgais, erudītais Aleksandrs Leimanis dzimis 1913. gada 17. septembrī Krievijā, Smoļenskas guberņā latviešu kolonista Oto Leimaņa ģimenē. Terora gados viņa tēvu kā padomju varas ienaidnieku nogalināja. Zēns mācījās Smoļenskas latviešu internātskolā (bērnunamā), kas ietekmēja zēna personības veidošanos. Skolas izrādēs un vēlāk pašdarbībā radoši piedalījās kā dekorāciju mākslinieks un aktieris. Leimanis 1939. gadā beidza Teātra mākslas institūtu Maskavā.

Foto: Guntis Grunte. Latvijas Nacionālais arhīvs. Aleksandrs Leimanis inspektora Mogensena lomā spēlfilmā “Nepabeigtās vakariņas”. 1979. gads

1944. gadā Aleksandrs Leimanis atbrauca uz Latviju un Dailes teātrī iestudēja spilgtas un dzīvespriecģas muzikālās izrādes "Hodža Nasredins" (1945), "Sendienās" (1946), kas izraisīja lielu skatītāju interesi un atzinību, kā arī līdz 1953. gadam veiksmīgi iestudēja izrādes dažādos Latvijas teātros.

Kopš 1954. gada Aleksandrs Leimanis Rīgas kinostudijā strādāja kā filmu dublāžas režisors, 1956. gadā bija spēlfilmas "Pēc vētras" otrais režisors.

Pēc debijas īsmetrāžas filmas "Atzītā kļūda" (1959) režisors uzņēma astoņas pilnmetrāžas spēlfilmas, pirmā - "Cielaviņas armija" (1964) saistījās ar bērnunama atmiņām, tai sekoja "Tobago maina kursu" (1965).

Režisora iecere muzikālās piedzīvojumu filmās cildināt latviešu tautas vitalitāti, brīvības alkas īstenojās ar tautā joprojām mīlētajām "Vella kalpi" (1970), "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972) un "Melnā vēža spīlēs" (1975).

Rīgas kinostudijas plāna filmas "Oļegs un Aina" (1973), "Atklātā pasaule" (1979) gandarījumu nesniedza, tā kā studija noraidīja vairākus filmu pieteikumus, režisors uzskatīja, ka labākās filmas nav uzņēmis.

Foto: Guntis Grunte. Latvijas Nacionālais arhīvs. Skats no spēlfilmas “Teātris”. No kreisās: Ēvalds Valters kapteiņa lomā, Lilija Amerika tantes Kerijas lomā, Lilita Bērziņa Džūlijas Lambertes mātes lomā, Aleksandrs Leimanis mācītāja lomā. 1978. gads

Aleksandrs Leimanis no 1948. gada bija arī Valsts Teātra institūta, vēlāk Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes pedagogs, no 1971. līdz 1973. gadam Latvijas Valsts konservatorijas aktieru meistarības katedras vadītājs.

Režisors spilgti atveidojis epizodiskas lomas filmās "Teātris" (1978), "Nepabeigtās vakariņas" (1979).

Aleksandrs Leimanis bija precējies ar Nacionālā teātra aktrisi Baibu Indriksoni. Abu dēls Aivars Leimanis ir baleta solists un šobrīd Latvijas Nacionālā baleta vadītājs, bet mazmeita Elza Leimane ir Nacionālā baleta soliste.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit