No 24. oktobra līdz 15. novembrim Mūkusalas Mākslas salonā skatāma koša un dzīvespriecīga izstāde, kurā satiekas mākslinieces māte Ilze Avotiņa un meita Kristīne Luīze Avotiņa. Izstādes nosaukums "Paralēlās pasaules" izvēlēts kā metafora gan abu mākslinieču autonomajiem skatījumiem uz līdzīgu tēmu loku, gan izstādes raksturam un iekārtojumam, informē galerija.
Kristīnes Luīzes jaunākie audekli ar ziedu tuvplāniem apdzīvo salona Lielo zāli, gleznu motīviem izvijoties uz izstāžu telpu sienām. Lai gan darbi ir koši un dzīvespriecīgi, puķu motīvu palielinājumi un spilgtā krāsainība rada sirreālu, pat draudīgu noskaņu.
Tikmēr Ilzes gleznas skatāmas Mazajā zālē, kur īpašus efektus piedāvā netradicionālu krāsu izmantojums un ekspozīcijai pielāgota gaismas sistēma ar secīgu gaismas avotu ieslēgšanos un izslēgšanos, kā arī ultravioletās lampas klātbūtni.
Māksliniece savus darbus gleznojusi gan ar luminiscējošu akrila, gan akrila fosfora krāsām, kuras uzlādējas gaismas ietekmē. Nodziestot prožektoriem tās sāk izstarot gaismu, izceļot iepriekš nemanītus kompozīcijas elementus un mainot gleznu kopējo raksturu. Atšķirīgu šo pašu darbu noskaņu rada ultravioletās gaismas ieslēgšana.
Foto: Didzis Grodzs. Ilze Avotiņa "Gaisma no 20. gadsimta", 2014, audekls/akrila fosfors/akrils, 140 x 80 cm. Tumsas variants.
Atzīmējot kopizstādi, mākslinieces centušās tuvoties otras glezniecības valodai. Viens Ilzes darbs tapis izmantojot Kristīnes Luīzes iemīļotos rožu motīvus, krāsu gammu un kompozīcijas principus. Kristīne Luīze savukārt vienu darbu gleznojusi ar akrila fosfora krāsām, kuras skatāmas dažādos apgaismojumos, tāpat kā Ilzes darbi.
"Mēs dzīvojam paralēlās pasaulēs, bet ejam pa vienu, bezgalīgi skaistu un neatkārtojamu, glezniecības ceļu", par izstādi saka Ilze Avotiņa.
Ilze Avotiņa (1952) un Kristīne Luīze Avotiņa (1983) ir plašu atpazīstamību guvušas mākslinieces, kuru rokrakstus iezīmē ornamentāla dekorativitāte, tīru un košu krāsu izmantojums, idilliski motīvi. Ilzes darbus apdzīvo idealizēti sieviešu tēli, klusās dabas, ainavas, atsevišķos gadījumos ietverot atsauces uz populāru Rietumu mākslas pārstāvju darbiem. Kristīnes Luīzes gleznās lielāka nozīme ir ziedu motīviem, kā arī sirreālai noskaņai savienojot figurālus, florālus un ainaviskus elementus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
