Noskaidrots, kurš pozējis vienai no 19. gadsimta provokatīvākajām gleznām  (66)

Šis mākslas darbs ir viena no skandalozākajām 19. gadsimta gleznām, bet tajā redzamās sievietes identitāte bijusi miglā tīta vairāk nekā 150 gadu.

Kā raksta "The Guardian", šis darbs nekad nav zaudējis savu šokējošo iedarbību. Arī mūsdienās tas saukts par pornogrāfisku. Pēdējās desmitgades skaļākā diskusija bijusi saistīta ar darba cenzēšanu "Facebook", kas plašu rezonansi izraisīja 2011. gadā.

Vairākas desmitgades mākslas vēsturnieki uzskatīja, ka gleznā redzamā sieviete ir Kurbē mīļākā, īriete Džoanna Hifernana. Viņai bija romantiskas attiecības arī ar Kurbē draugu, amerikāņu mākslinieku Džeimsu Vistleru.

Tomēr vēsturnieku rokās nonācis kāds dokumentāls pierādījums – sarakste starp rakstnieku Aleksandru Dimā (dēlu) un Žoržu Sandu, kurā atrodamas norādes par Parīzes operas balerīnas pozēšanu Kurbē.

Kenjū bija Turku Osmaņu impērijas diplomāta Halila Serifa Pašas mīļākā, kad 1866. gadā tapa Kurbē glezna. Tieši Halils bijis tas, kurš Kurbē pasūtījis šo gleznu savai erotiskās mākslas kolekcijai.

Šo faktu atklājis franču vēsturnieks Klods Šops, kad pārlasījis Dimā vēstules un vācis materiālus savai grāmatai. Viņš aizķēries pie rindiņas, kurā teikts, ka neviens negleznotu tik delikātu un impozantu Kenjū jaunkundzes bildi.

Vēlāk jau Šops ar savām aizdomām un Dimā vēstulēm devies uz Francijas Nacionālās bibliotēkas drukas departamentu, kur tālākie pētījumi apstiprinājuši, ka runa patiešām ir par baletdejotājas pozēšanu Kurbē.

Gleznas tapšanas laikā Konstance Kenjū bija 34 gadus veca, vairs neuzstājās kā balerīna, bet konkurēja par turku diplomāta simpātijām ar tā laika slavenu kurtizāni Marī-Annu Deturbē (Marie-Anne Detourbay)

Deturbē tajā laikā uzturēja Parīzē slavenu salonu, bet vēlāk, pēc precībām, kļuva par Loinas grāfieni. Pētnieki nereti izteikuši minējumus, ka arī viņa varētu būt bijusi Kurbē modele.

Savukārt turku diplomāts, kurš gleznu pasūtījis, bija pazīstams kā kaismīgs mākslas kolekcionārs. Viņa kolekcijā bija gan vairāki Delakruā darbi, gan Žana Ogista Dominika Engra slavenā glezna "Turku pirts" (1862).

Franču mākslinieks Gistavs Kurbē (1819–1877) bija viens no nozīmīgākajiem reālisma žanra pamatlicējiem. Minētā glezna "Pasaules sākums" šobrīd atrodas Orsē muzeja ekspozīcijā. Citi slavenākie Kurbē darbi ir "Mākslinieka darbnīca" (1855), "Bēres Ornānā" (1849), "Miegs" (1866) u.c.