"Eiropā tā ir ļoti normāla prakse, ka pirmo starta punktu dod valsts, un to dara visas lielās Eiropas valstis. Šajā pirmajā posmā cenšas iekārdināt izdevēju ar to, ka kaut kāda nauda tiek dotēta no nacionālās valsts puses, kurā grāmata ir uzrakstīta. (..) Dotācijas ir pirmais solis, lai grāmata tiktu laukā, kur ieslēdzas citi spēles noteikumi," klāstīja rakstniece, uzsverot dotāciju nozīmību.

Vaicāta par "citiem spēles noteikumiem", Ikstena atklāja, ka pēc "Mātes piena" iznākšanas un tulkošanas sāk izjust pastiprinātu interesi arī par citām savām grāmatām.

"Iepriekš bija, protams, gadījumi. (..) Varbūt ne prestižu balvu kontekstā, bet ir bijuši arī panākumi. Tas viss ir kaut kāda laika posma darbs, kas beidzot nes augļus," pauda Ikstena, piebilstot, ka "tas ir arī biznesa pasākums, nevis tikai valsts dotēta labdarība".

Pilna žurnālista Jāņa Dombura intervija ar rakstnieci Noru Ikstenu noskatāma šeit.