Iecerēts arī panākt, lai Kauņas starpkaru laika arhitektūra līdz 2018.gadam tiktu iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Šie un citi mērķi ietverti Kauņas kultūrpolitikas stratēģijā 2014.-2020.gadam. Tajā iecerēts kultūru padarīt par prioritāru jomu, būtiski palielinot pašvaldības finansējumu un vienlaikus piesaistot Eiropas Savienības (ES) un privātā biznesa līdzekļus.
Kauņā, kas starpkaru laikā bija Lietuvas galvaspilsēta, 2018.gadā paredzēts rīkot plašas Lietuvas neatkarības simtgadei veltītas svinības. Tai pašā gadā Kauņa centīsies kļūt par Lietuvas kultūras galvaspilsētu.
Četrus gadus vēlāk tā pretendēs arī uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Viļņa šai godā jau pabija 2009.gadā.
Kā norādījis Kauņas pašvaldības Kultūras un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Albīns Vilčinsks, kultūra un kultūras ekonomika šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem Eiropas ekonomikas sektoriem, kura devums iekšzemes kopproduktā lēšams simtos miljardu eiro un radošo industriju ekonomiskā efektivitāte pārsniedz visa privātā biznesa ekonomiskās efektivitātes vidējo līmeni. Pieaug izpratne, ka kultūras nozari vairs nedrīkst uzskatīt tikai par atbalstāmu jomu, kas taustāmu peļņu nedod.
Vilčinsks atzinis, ka Kauņai vēl jāpaveic liels darbs, lai apliecinātu kultūras konkurētspēju Lietuvas, Baltijas valstu vai Eiropas mērogā. Potenciāls šā mērķa sasniegšanai ir, bet trūkst skaidri izstrādātas stratēģijas.
Kā liecina pērn veikts pētījums, Kauņā nepieciešams optimizēt kultūras iestāžu tīklus, modernizēt kultūras infrastruktūru, veicināt jaunradi un inovācijas. Šā gada nogalē paredzēts sarīkot kultūras stratēģijas prioritāšu apspriešanu sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
