Kā prezentācijas laikā informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR), lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos – B1 un B2. Iepriekš Burovs to bija teicis arī intervijā Latvijas Radio.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās – vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Pēc arhitekta Pogas teiktā, patlaban tribīnē ietilpst 7510 koristu un tās atvērums ir 85 metri. "Uz šī gada dziesmu svētkiem esam piebūvējuši klāt pagaidu koka tribīnes, kas nodrošinās papildus vietu vēl 2292 koristiem, kas nozīmē, ka šogad tur dziedāt varēs gandrīz 10 000 jauniešu. Pēc pirmās kārtas pirmās puses pārbūves mēs tur varēsim uzņemt jau gandrīz 13 000 koristu," sacīja arhitekts.

Akustikas eksperts Andris Zabrauskis klātesošajiem skaidroja, ka no akustikas viedokļa estrādes būvniecībā tiek izmantotas "absolūti unikālas metodes", kuras citviet pasaulē praktiski nav sastopamas. Kopumā estrādē paredzēts izvietot aptuveni 300 akustiskos vairogus, no tiem lielākajam svars ir aptuveni tonna un izmērs 3,5 reiz 4,5 metri. Tāpat estrādei tiks izbūvēta membrāna, kas koristus pasargās no saules, lietus un citiem laikapstākļiem.

Otrās kārtas otrais posms paredz pašā estrādē izbūvēt vairākas telpas. Pirmajā stāvā plānots izveidot ekspozīcijas zāli, biroja telpas, kā arī koristu mākslas telpu, bet no otrā līdz ceturtajam stāvam – biroja telpas. Otrajā kārtā paredzēta arī estrādes membrānas izbūve.

Burovs skaidroja, ka izmantotās tehnoloģijas projektā ir ārkārtīgi sarežģītas un būvnieki gluži fiziski nespētu to visu izbūvēt līdz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. "Piemēram, konstrukciju lielākie balstmezgli ir 1,5 metru platumā. Šādi izmēri ir salīdzināmi ar pasaules lielāko futbola stadionu būvniecību un tādas lietas tepat Latvijā neviens neražo," skaidroja Burovs.

Viņš arī neslēpa, ka pašvaldībai nav līdzekļu, lai noslēgtu līgumu par visu summu uzreiz. Valsts ir piešķīrusi pašvaldībai tiesības šī projekta īstenošanai ņemt 45 miljonus eiro lielu bezprocentu aizdevumu, no kuriem gandrīz 27 miljoni jau ir iztērēti estrādes pirmās kārtas būvniecībai.

"Atlikušo naudu mēs novirzīsim otrajai kārtai un lūgsim valstij vēl papildus finansējumu. Protams, meklēsim arī veidus kā šai būvniecībai piesaistīt Eiropas finansējumu," teica komitejas vadītājs.

Taujāts par to, vai otrās kārtas sadalīšana uz daļām nepalielina risku, ka būvniecības izmaksas varētu pieaugt vēl vairāk, Burovs atbildēja noraidoši. "Es šaubos, ka veidosies sadārdzinājums, jo parasti tas ir betonam, metālam un tamlīdzīgiem materiāliem. Mums otrās kārtas otrajā pusē paliek labiekārtošanas darbi, saimniecisko ēku izbūve, kur šādas lietas tik daudz nepieciešamas nebūs," sprieda Burovs.

Pēc pašreizējiem aprēķiniem, kopumā estrādes pārbūves projekts varētu izmaksāt 76 miljonus eiro, kas atbilst sākotnējām pašvaldības izmaksu prognozēm.

Katram posmam tiks sludināts jauns iepirkums par būvdarbu veicējiem. Pirmā posma iepirkums tiks izsludināts tuvāko divu nedēļu laikā.

Tāpat Burovs informēja, ka pirmā posma projekts, kas paredz atjaunot skatītāju daļu estrādē, jau daļēji ir nodots ekspluatācijā. "Vakar ekspluatācijā nodevām piebraucamo ceļu teritoriju. Skatītāju zona ekspluatācijā tiks nodota 11. jūnijā," sacīja Burovs.